Par dabas katastrofām var uzskatīt visus tos dabā noritošos procesus, kas apdraud cilvēku dzīvību un iznīcina cilvēku radīto vidi. Neatkarīgi no katastrofu mēroga – globāla, reģionāla vai lokāla katastrofa – tās ir vienlīdz traģiskas cilvēkiem. Dabas katastrofu cēloņi var būt kosmiski, klimatiski, ģeoloģiski vai tektoniski. Pēdējos 10 gados notikušas 568 lielas dabas katastrofas, kas prasījušas ap 50000 cilvēku dzīvības gadā un sagādājušas vidēji 60 mljrd. dolāru gadā lielus materiālus zaudējumus
Kosmiskās katastrofas:
Visā zemes pastāvēšanas laikā ir nokritis milzīgs daudzums meteorītu. Saules sistēma ir pārpildīta ar sasprāgušu planētu šķembām. Katru gadu uz Zemes virsmas nosēžas 2 miljoni tonnu kosmosa putekļu. Vairāk nekā 10 tūkstoši meteorītu nokrīt uz zemes, vairums atmosfērā sadeg. Taču daži meteorīti tomēr Zemi sasniedz. Lielie, kas dara lielus postījumus, uz Zemes nokrīt vidēji ik pa 700 gadiem.
Klimatiskās katastrofas:
Pie šīs grupas pieder plūdi, vētras, lavīnas, liels sals vai sausums. Plaši plūdi izceļas, kad līst ļoti stiprs lietus un upes iziet no krastiem. Lielākos postījumus plūdi nodara, kad augsts ūdens līmenis turas ilgāk par nedēļu. Indijas subkontinentā sezonālie vēji, musoni, katru vasaru atnes nevaldāmas lietavas. Lielajos plūdos nereti sagrūst ēkas un noslīkst cilvēki. Kad pūš stiprs vējš, ir lietusgāzes un jūrā augsti uzplūdi, apdzīvotās vietas piekrastes joslā ir apdraudēta. …