Analizējot un pētot informāciju par norādīšanas žestiem nedaudz aizdomājos par dažādām situācijām manā ikdienā. Piemēram, gadījumā, kad es runāju ar personu, bet vēlos iet atpakaļ uz savu kabinetu, es ejot ārā no kabineta turpinu savu kustību, bet pret sarunu biedru esmu pagriezusi tikai galvu (ķermenis ir pret durvīm). Tas norāda uz acīmredzamo - cilvēks vēlas beigt sarunu, taču palicis vēl kaut kas neizsacīts. Esmu ievērojusi, ka daru tā diezgan bieži, taču, kad to dara kāds no maniem kolēģiem, mani tas kaitina un liek domāt, ka cilvēks neuztver manis sacīto nopietni.
Ir svarīgi atcerēties un ņemt vērā, ka ķermeņa valodu tulkojot ir jāņem vērā ne tikai konkrētais žests vai mīmika, bet arī esošie apstākļi, cilvēka īpatnības, žestu kombinācijas, verbālo un neverbālo ziņojumu sakritība un citas lietas. Piemēram, persona, kura sēž aukstumā pieturā, ar sakrustotām rokām un kājām un nolaistu zodu noteikti ir nosalusi nevis ieņēmusi aizsardzības pozu (minētās ir trīs galvenās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks ieņem aizsardzības pozu). Tāpēc, lai nekļūdītos lasot citas personas ķermeņa valodu, ir svarīgi pārzināt gandrīz visus neverbālos žestus. Tomēr, daudzi cilvēki, arī nezinot ko katrs žests īsti nozīmē, sajūt un iztulko konkrēto žestu pareizi. Domāju, ka tas liecina, ka cilvēks rūpīgi pievērš uzmanību ķermeņa valodai un pats ir izsecinājis attiecīgo žestu nozīmi bez literatūras un sociālo zinātņu speciālistu palīdzības.
…
