Svarīgu lomu kristietības vēsturē spēlē klosteri. To nozīme viduslaikos ir neizmērojami liela, ja jau mūki pat veido tādu kā vidusšķiru starp aristokrātiju un tautu.
Par REiropas klosteru pasaules pamatlicēju tiek uzskatīts Nursijas Benedikts, kurš vēlāk tiek iekļauts svēto kārtā, tiek dēvēts par Sv. Benediktu. 529.g. Monte Kasino Benedikts nodibina savu pirmo klosteri, ko uzceļ uz Apollona tempļa drupām. Benedikts bija sarakstījis tādu kā reglamentu, kā būtu jādzīvo mūkiem – Benedikta regulu – uz tās pamata radīja rietumu mūku sistēmu. Benedikta sekotāji tika dēvēti par benediktiešiem. Benedikta regulā bija apvienota Romas disciplīna un pirmmūku tradīcijas – vietas stabilitāte, dzīvošana klosterī, nabadzība un šķīstība, paklausība abatam. Šo klosteru darbības pamatprincipi bija hierarhija, noslēgtība, kopējs īpašums, kopējs darbs, kalpošana Dievam. Regulā īpaši tika izcelts fizisks darbs – ora et labora princips. …