Lai arī ir dažādi pieņēmumi attiecībā uz klusuma ietekmi uz līdzsvara spējām, uzskatu, ka, lai precīzāk konstatētu cilvēka spējas ir nepieciešams neitrāls fons, tas nozīmē arī klusumu. Ne velti visi eksperimenti tiek veikti slēgtās telpās un ar skaņas izolāciju, jo jebkurš ārējs stimuls var mainīt rezultātus. Protams, šādu eksperimentu ietekmē arī cilvēka psiholoģiskais stāvoklis, ja cilvēku satrauc pilnīgs klusums, tas rada diskomfortu un stresa situāciju, un tas negatīvi atspoguļosies līdzsvara saglabāšanā, savukārt, ja cilvēka psiholoģiskā gatavība atļauj uzturēties pilnīgā klusumā, tad šāda vide viņam palīdzēs uzdevumu veikšanā. Ir nepieciešami vairāki dažādi pētījumi, lai konstatētu tieši kā klusums iedarbojas uz līdzsvaru, jo ir jāņem vērā tādi faktori kā cilvēka vecums, psiholoģiskā sagatavotība un dzimums, jo sievietes, kā zināms savu uzmanību var optimālās sadalīt, kā vīrieši, tātad vīriešiem klusa vide būtu piemērotāka līdzsvara saglabāšanā.
Klusuma ietekmē uz līdzsvara sajūtu, par galveno apskates objektu tomēr tiek izvirzīta uztvere, tās spējas koncentrēties uz vienu darbību vai vairākām. Tajā pašā laikā nedrīkst aizmist, ka tikai sadarbojoties visām trijām maņu sistēmām, var iegūt pilnvērtīgu izpratni par ķermeņa stāvokli telpā un iegūt līdzsvara sajūtu. Secinot, var uzsvērt, ka līdzsvara sajūta ir optimālāka, ja pieaugušajam funkcionē abas audiālās sistēmas, un pastāv klusa vide, lai, tajā esot, varētu apzināti kontrolēt sajūtu. Savukārt gados vecākiem cilvēkiem un bērniem piemērotāka ir vide, kurā netiek izcelts viens konkrēts uzdevums- noturēt līdzsvaru, un kurā netiek radīta papildus stresa situācija, klusuma ietekmē. Šādu secinājumu par bērnu līdzsvara sajūtas spējām es izmantošu savā pētnieciskajā darbā, jo bija svarīgi secināt, vai bērniem pētāmie uzdevumi ir jāveic pa vienam slēgtā telpā, vai viņi visi var atrasties kopējā telpā, kurā nevaldīs klusums.
…
