Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:465687
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.12.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Not used
Extract

Cilvēku ciešā savstarpējā saistība un atkarība, atšķirības individuālajās īpatnībās, motivācijā, sociālajā statusā, indivīdu un atsevišķu grupu mērķos u.c. faktori rada dažāda rakstura konfliktus. Ikvienā grupā, kolektīvā vai ģimenē, ik pa laikam rodas dažādas konfliktu situācijas, nav iespējams izvairīties no šādām situācijām. Galvenais būtu pareizi to atrisināt…
Iesākumā jānodskaidro, kas vispār ir konflikts? Ir daudz dažādas teorijas, katrā psiholoģijas grāmatā, tas definēts savādāk, mēģināju izveidot vienu kopsavilkumu. Tātad konflikts ir divu pušu interešu sadursme, kurā vienas puses interešu īstenošana reāli (vai tikai šķietami) izslēdz otras puses interešu īstenošanu. Šajā gadījumā puses var būt divi vai vairāk cilvēki, dažādas grupas (vai arī motīvi iekšējā konflikta gadījumā) Ar „interesēm” šeit jāsaprot ne tikai intereses, bet arī mērķi, uzskati, pozīcijas, tendences u.t.t.; Tie ir neatņemama un tāpēc normāla, ikdienas dzīves sastāvdaļa. Plašā nozīmē par konfliktu sauc jebkurus savstarpēji antagoniskus impulsus, intereses, viedokļus, darbības; Konflikts var būt i e k š ē j s – pašā cilvēkā – kā pretēju vēlmju, impulsu sadursme, kura ietekmē cilvēka uzvedību un ceļu uz mērķi (kā piemēru var minēt, piemēram, kad jāizvēlas starp diviem kādiem vienlīdz vilinošiem piedāvājumiem, kur doties ceļojumā vai kuru interesanto raidījumu skatīties pa TV, kā negatīvāku piemēru jāmin bailes no soda, kad es negribu iet uz skolu, bet daru to jo baidos no sekām, piemēram, izslēgšanas no augstskolas), kā arī ā r ē j s – starppersonu konflikts, kurā viena puse traucē otrai kādas darbības veikšanā un mērķu sasniegšanā, par cik katrai ir savas intereses. Tas ir process, kas rezultējas no tā, ka viens cilvēks vai cilvēku grupa uzskata, ka cits cilvēks vai cilvēku grupa ir graujoša vai gatavojas būt graujoša kaut kādās nozīmīgās interesēs. Tomēr vissarežģītākie konflikti ir pašā personībā. Ja konflikts tiek pareizi vadīts, tam piemīt potenciāls radīt pozitīvu iznākamu. Tas satur nepārvaramas atšķirības starp pusēm, kas rezultējas cīņā vai opozīcijā. Atšķirībā no konkurences, kas ir vērsta uz vēlamā mērķa sasniegšanu, konflikts ir vērsts uz sadursmi pret otru pusi, atšķirība ir vai viena puse rīkojas, lai iejauktos otras puses centienos sasniegt mērķi. Jebkura konflikta pamatā ir noteiktas vērtības, par kurām iet cīņa, piemēram, pašcieņa, gods, pienākums, vara. Konflikti rodas tieši šīs vērtības nozīmīguma dēļ. Ja tas tā nebūtu, cilvēki viegli atteiktos no vērtībām vai atrastu kompromisus un “nebojātu sev dzīvi”. Jāpiemin interesants fakts par konfliktiem, ir zināms, ka 1 minūte aktīvas konfliktēšanas prasa 10 – 20 minūtes nomierināšanās laiku, 1 stunda konfliktas saskarsmes 3 stundas 20 minūtes tur mūs sasprindzinājumā.
Konfliktu avoti var būt visdažādākie, jo cilvēki taču ir ļoti atšķirīgi, katrs ar savu gaumi, uzskatiem, vajadzībām, vērtībām un dzīves pieredzi. Piemēram, komunikāciju faktori, vienu mēs domājam un saprotam pavisam ko citu, kā arī dažādi divdomīgi izkropļoti teicieni, šāda sagrozīta informācija var radīt naidīgumu. Un citas visdažādākās atšķirības starp indivīdiem situāciju novērtēšanā un uztverē.
Pēc teorijas iedala arī dažādus konfliktu veidus, pirmkārt jau lielā kategorijas: starppersonu un starpgrupu, kas ir konflikti starp diviem vai vairākiem cilvēkiem un konflikti starp grupām, piemēram, klasēm, organizācijām vai jebkurām citām interešu u.c. grupām. Konflikti starp personām tiek klasificēti vēl sīkāk, racionāli- apzinātie konflikti- šis konfliktu veids raksturojas ar to, ka abas konfliktējošas puses apzinās savu pretrunīgo interešu būtību, zina, ka konfliktam ir iemesls. Abas puses zina, par kādām vērtībām iet cīņa, saprot savus un pretinieka nolūkus. Pseidokonflikti. Tie raksturīgs ar to, ka vienam no oponentiem liekas, ka abu pušu intereses ir nesamierināmas, nekādu kompromisu nevar būt. Šim konfliktam ir vienpusīgs raksturojums – viena puse cīnās, otra novēro. Devīze – “cīņa līdz uzvarai”. Stratēģija un taktika pseidokonfliktā noved pie neiespējamības uzvarēt. Šis konflikta veids atgādina cīņu ar vējdzirnavām. Iracionālie konflikti. Vērtība, par ko iet cīņa, šķiet nedalāma. Uzvarai ir jāmobilizē visi spēki un resursi. Šis ir pats destruktīvākais konflikta veids. Latentie (slēptie) konflikti. Konfliktam ir iemesls, bet partneri īsto iemeslu vārdā nesauc vai arī labi nezina tā iemeslu. Viņu starpā notiek strīdi, kašķēšanās par sīkumiem. Nobīdītais konflikts.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1131396
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register