Konflikti dzīvē sastopami vienmēr. Katra puse visu laiku, lai tiktu pieņemts tās viedoklis vai mērķi traucē pretējai pusei darīt to pašu. Konfliktu iemesli ir dažādi, taču tiem ir arī kopējas īpašības – izjaukt jau iepriekš pastāvošo kārtību, meklēt jaunus patiesības kritērijus. Visbiežāk mums konflikti asociējas ar agresiju, draudiem, strīdiem, naidīgumu un tamlīdzīgu. Tāpēc pārsvarā dominē uzskats, ka no konflikta ir jāizvairās, ka tas ir jāatrisina jau pirmsākumos. Ja pieskaras konfliktu motīviem varam minēt A. Maslova vajadzību piramīdu. Visspilgtāk darbojas tādi motīvi kā drošība, piederība noteiktai grupai un pašrealizācija. Tas vien jau dod priekšstatu, ka par konfliktu nevar spriest viennozīmīgi, bet pēc savas būtības tas ir sarežģīts un daudzšķautņains process.
Pildot dažādus psiholoģiskos testus, neviļus pati sevi sāku analizēt – kā es rīkojos dažādās situācijās, kā visu uztveru, un patiesībā ļoti daudz ko par sevi sapratu, pat ne tikai ar testa rezultātu palīdzību. Tieši „Tests indivīda konfliktēšanas līmeņa novērtēšana” manī izraisīja visvairāk pārdomu, kas ļāva sevi novērtēt ne tikai konflikta situācijās, bet arī vienkāršā saskarsmē ar cilvēkiem. Testa rezultātā ieguvu 25 punktus, kas, pēc punktu iedalījuma testa rezultātu skalā atrodas ietvaros no 24 – 32 punktiem. Šos testa rezultātus vērtēju kā patiesus un ļoti atbilstošus man, jo tie parāda, ka Es esmu cilvēks, kas konfliktus nerada, bet gan pārsvarā risina tos. …
