Ir pieņemts uzskatīt, ka tulkošanai ir divas galējības : 1)burtiska vienas valodas vārdu un teikumu pārcelšana otrā valodā ; 2)brīva tulkošana, kas mēģina tulkot būtību, oriģināla garu, nevis formu. Pirmajā gadījumā tulkotājs maksimāli cenšas aizmirst savu „es”, otrajā – tieši tulkotāja personība, viņa izjūtas dziļums nosaka, cik precīzs garā būs tulkojums. Tulkošana nozīmē ne tikai vienā valodā sacerēta darba pārcelšanu citā, bet arī vienā izteiksmes veidā sacerētā pārcelšanu citā.
J.Raiņa tulkojums, manuprāt, iemieso oriģināla garu, turklāt tiek publicēts laikā, kad lasītājs kaut ko tādu alkst sagaidīt. Savā laikā šo tulkojumu dēvēja par ģeniālu, vienreizēju un nepārspējamu, lai gan, kā tālāk minēšu, darbs saņēma arī asu kritiku.
J.Bisenieka tulkojums šķiet ir tuvāks oriģināldarbam, arī vārdu lietojums ir mūsdienīgāks un saprotamāks (bet varbūt ne vienmēr labāks). Salīdzinot abus tulkojumus, atradu pāris neprecizitātes, piemēram, 409.rindā Rainim ir norādīta mana pasaule, savukārt Biseniekam – tava pasaule, kas atbilst oriģinālam.
J.Raiņa tulkojumā daži tēli it kā zaudē savu nozīmi (kā oriģinālvalodā), bet tajā pašā laikā viņš pielāgo to mūsu tautas tēlu sistēmai. Manuprāt, dažuviet tas ir izdevies, bet dažuviet tie ir pārāk latviskoti (piemērs par Laumu).
Tālāk neliels ieskats komentāros par J.Raiņa „Fausta” tulkojumu
„Fausta” tulkošana no dzejnieka prasa daudz fiziska un garīga spēka, jo lielākā traģēdijas daļa tiek pārtulkota apmēram gada laikā – par spīti ieslodzījumam, slimībām, dzīvesvietas maiņām. Tāpēc Rainim šķiet tik ļoti svarīgi, kā tiks uzņemts „Fausta” tulkojums – vai tauta uztvers Gētes domu, vai būs izdevies atrast vislabākos vārdus idejas atklāsmei, vai pieņems tulkojuma valodu – tik netradicionālu un savdabīgu.
Referents – pazīstamais kultūras darbinieks Jēkabs Dravnieks (Pērkoņdēls) – min saskatītos atdzejojuma trūkumus: negludumus metrikā un atskaņu lietojumā, vārdu apostrofēšanu, pārstatīto akcentu. Par neveiksmīgiem viņš atzīst dažus jaunvārdus, piemēram, baisma, šķēdēt, jauda [no just], [tu] slopi u. c. Pārmetumi lielākoties adresēti «Mājas Viesa Mēnešraksta» redakcijai. J. Dravnieks apšauba «Fausta» ilustrāciju autentiskumu, apcer tā iederību «pie famīlijas galda», kā arī iebilst pret to, ka tulkotāji nosaukti par ģeniāliem.(J. Poruks )
Kaut arī J. Dravnieka recenzijā tulkojums kopumā novērtēts atzinīgi, Rainim kritika šķiet asa un netaisna, vēl jo vairāk tāpēc, ka citi kritiķi ilgu laiku klusē. Vēlākos gados Rainis par J. Dravnieka pretenziju cēloņiem spriež: «Uz polemiku viņu varbūt pamudināja zināms rūgtums, ka ārējie apstākļi viņam nebija tik laimīgi bijuši: viņš būtu citādi to pašu darbu padarījis.»(J.Rainis)…
