Lasot šo grāmatu, nonācu pie vairākām atziņām un jāatzīst, ka Eberta „Eneagramma” palīdzēja ieskatīties sevi un sakopot domas. Autors ir minējis ļoti labus piemērus, kas lasītājam liek izprast doto informāciju. Piemēram, katrā no deviņiem cilvēku tipu iedalījumiem ir gan piemērs no literāra darba- šajā gadījumā Bībeles, gan arī reāli piemēri no dzīves-no pazīstamu populāru cilvēku dzīves. Tiek izmantoti arī izteiksmīgi salīdzinājumi, kas vēl vairāk pastiprina sapratni par lasīto informāciju. Lasot grāmatu, nedaudz traucējoša bija reliģijas pārbagātības klātbūtne. Uzskatu, ka Eberta „Eneagramma” ir laba grāmata, kas ļauti cilvēkiem paskatīties uz lietām savādāk, taču mūsdienās daudzi cilvēki sastopoties ar tik lielu reliģijas klātbūtni var domāt, ka šī grāmata ir reliģiska satura un tā garlaikos.
Kas tad ir eneagramma?! „Vienkārši sakot, eneagramma atbild uz jautājumu: kāpēc mēs, cilvēki, risinot savas dzīves problēmas, nevis izlaužamies līdz kaut kam lielam (..), bet pārāk bieži atduramies pret savu ego? Mūsdienu egocentriskajā sabiedrībā mēs iestrēgstam savās domās un jūtās.” Mēs, cilvēki, savā attīstības gaitā, izmantojot savas dotības, ģimenes un apkārtējās sabiedrības ietekmē, veidojam sev zināmus ideālus, kuru piepildīšanai veltam visu mūžu. Taču ne vienmēr mūsu ideāli tiek piepildīti- dažreiz lielākie traucēkļi piepildīt mūsu sapņus un mērķus esam mēs paši.
Cilvēks ir savāda būtne- tā kaut kur mūždien traucās, bet tai reti sanāk apstāties un paskatīties uz lietām un notikumiem no cita skatupunkta. Ir tik viegli pārprast, bet tik grūti piedot.
Mācīsimies ieskatīties sevī- izzināt sevi, sadzīvot ar saviem grēkiem un vienkārši- piedot!
…
