Par tauriņu pasauli liriskajam varonim ir daudz jautājumu, kurus viņš uzdod un meklē atbildes ;
„Kurp dodas taureņi, kā viņi satiekas?”
„Kā viņi piedzeras, ko viņi dara, kad piedzeras?”
„Ko nozīmē šis taureņu mākonis?” „Un taureņu mākonis ir brīvs laiks.”
„Ko taureņi dara zemestrīcē?” „Jocīgi gan, ka tikai taureņi mums var līdzēt, kad zeme sāk trīcēt.”
Krājumā Imants Ziedonis ir ļoti skaista un bagātīga valoda ar daudz epiteti, hiperbolas:
„Melns baltos pūpolos sēž saulē strazds”
„Saule tā kā liela muca riet,/govs kā zaļa muca nāk no lauka”
„Nokrīt piena lāse man uz rokām/pārvēršas, un ir jau zeltains sviests./Skanīgas un daudzbalsīgas ir dzirdes gleznas”
Liriskais varonis arī viņus mīl un uzskata, ka visskaistākais pasaulē ir taureņi, jo tie izdaiļo mūsu pasauli:
„Tā kā taureņi dzīvo īsu un skaistu mirkli, arī mums, cilvēkiem, jāprot apstāties un papriecāties, novērtēt mums lemto skaistumu dabā un cilvēku attiecībās. Diemžēl cilvēkiem vienmēr nav laika ne sev, ne saviem draugiem. Tieši no tā rodas paviršība, vienaldzība, cietsirdība, jo vienmēr nav laika.”…