Secinot, var apgalvot, ka Krievijas ārpolitiskā domāšana tiek noteikta pēc nacionālo interešu īstenošanas principa, imperiālistiskās politikas principa, ekspansionisma un pats galvenais – vēsturiskā mantojuma principa politikas. Jā, gandrīz visi faktori ir veidojušies vēsturiski, tomēr arī mūsdienās parādās jaunas iespējas un izaicinājumi, kas spēj mainīt Krievijas ārpolitikas domāšanu. Grūti ir nošķirt ārpolitiku no iekšpolitikas un tieši tāpēc, arī iekšpolitika ietekmē ārpolitiku. Tas, ka valstij ir jāīsteno stingra pārvaldība, lai saglabātu dažādās sociālās grupas kopā, izpaužas arī ārpolitikā, kur Krievija vēlas saglabāt kopā savas bijušās teritorijas, kur laika gaitā ir bijusi Krievijas ietekme. Šis viss parāda to, cik ļoti Krievijas ārpolitika un arī iekšpolitika ir komplicēta un grūti izprotama. Tomēr ir iezīmes, kas saglabājušās jau no Krievijas impērijas laikiem un PSRS laikiem, kā arī veidojas jaunas iezīmes un domāšana, reaģējot uz jauniem draudiem. Lai vai kā, Krievija vienmēr ir bijusi un būs valsts, kas starptautisko kārtību nevis nodrošinās, bet graus, jo tā savu pozīciju uzskatīs par pareizo un vienīgo. …