Pēc 11. septembra terora aktiem Ņujorkā un Vašingtonā tiek runāts par jaunu pasaules kārtību. Pastāv uzskats, ka lielākais lūzums starptautiskajās attiecībās saistāms ar Krieviju, kas būdama PSRS mantiniece, pēc perestroikas beigām un aukstā kara netika uzskatīta par Rietumu pasaulei naidīgu, taču attiecības starp Krieviju un NATO bija saglabājušās visai saspringtas. Pēc 11. septembra ASV drošības politikā parādās trīs jaunas tendences, kur, blakus lielāku līdzekļu piesaistei draudu apkarošanai un jaunu sabiedroto iegūšanai, tiek nosprausts mērķis veidot jaunas attiecības ar Krieviju, kas balstītas uz lielāku vienprātību un sadarbību.
Krievija ir nozīmīga valsts ne tikai Baltijai un pārējām postkomunistiskajām valstīm, bet arī citiem starptautiskās sistēmas aktieriem. To nosaka vairāki faktori. Krievija atrodas naftas, gāzes, narkotiku, terorisma tranzīta krustcelēs. Tai ir nepieciešamās attiecības ar ļaunuma ass valstīm, kas ļautu caur Krieviju veidot dialogu ar šīm naidīgajām valstīm, potenciālajām starptautisku draudu izraisītājām. Krievijas īpašumā ir liels ķīmisko, atom/ kodolresursu apjoms, un ir svarīgi nepieļaut šo resursu nonākšanu, piemēram, teroristu rokās. Lai gan, kā ziņo Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts viens no 11.septembra uzbrukumu efektiem ir tāds, ka Krievija ir pārspējusi ASV kā pasaules lielākais ieroču piegādātājs citām valstīm. …