Esejā tiek izmantotas izdevuma „Izvestija akademii nauk. Serija geografičeskaja” (2004. g. N°3) publicētajā rakstā „Krievijas sabiedrības reliģiskā sfēra un teritoriālā organizācija”, kuru izveidojis Maskavas Valsts Lomonosova Universitātes līdzstrādnieks S. G. Safronovs, paustās idejas.
Rakstā tiek piedāvāta jēdziena „reliģiskās dzīves teritoriālā organizācija” definīcija un atklāts tā saturs. Tiek analizēts konfesiju ietekmes uz Krievijas sabiedrības teritoriālo organizāciju raksturs un mehānismi dažādos vēsturiskos posmos. Tiek apkopotas reliģisko apvienību dalības formas iedzīvotāju izvietojuma, saimnieciskajās, dabas resursu un politiski-institucionālajās mūsdienu Krievijas sabiedrības teritoriālās organizācijas apakšsistēmās.
Sākumā apskatīsim reliģiskās sfēras ietekmi uz Krievijas sabiedrību vēsturiskā griezumā.
Reliģiskās sfēras loma Krievijas sabiedrības teritoriālajā organizācijā ir būtiski mainījusies vairākas reizes. Viduslaikos reliģija bija iedzīvotāju vairākuma pasaules uzskata pamats un tā aptvēra visas sabiedriskās dzīves puses. Pēc piederīgo skaita vislielākā- pareizticīgo baznīca bija viens no lielākajiem zemes īpašniekiem un saimniekojošajiem subjektiem, tā aktīvi darbojās teritoriālajā darba sadalē. Klosteri pildīja galveno inovāciju centru lomu, pārvaldīja tirdzniecību, amatniecību un zveju/medniecību.
Baznīcas patriarhāta likvidēšana, sinodālās pārvaldes ieviešana, un Krievijas pareizticīgās baznīcas (turpmāk- KPB) pakļaušana valsts birokrātiskajam aparātam un klosteru īpašumu sekularizācija XVIII gadsimtā deva grūdienu reliģiskās sfēras lomas samazināšanos sabiedrības teritoriālajā organizācijā (turpmāk- STO). KPB ekonomiskā aktivitāte turpmāk aprobežojās ar kulta priekšmetu ražošanu un izplatīšanu.
Tomēr baznīcai līdz pat revolūcijai saglabājās nozīmīga loma. Pārsvarā agrārajā patriarhālajā pirmsrevolūcijas Krievijā tradicionālo konfesiju kopienas risināja ne tikai reliģiskus uzdevumus, bet arī pildīja apkalpojošo nozaru- izglītības, sociālās, administratīvās uzskaites, centru funkciju- tieši darbojoties gan lauku, gan pilsētas dzīves organizēšanā.…
