Pīters Vilis (Peter Willis) līdzīgi kā S.Brukfields (S.Brookfield) ir izdalījis atsevišķas fāzes kritiskā refleksijā: (5)
• noslieces,
• konteksta,
• uz pieredzi balstīta.
P.Vilis uzskata, ka noslieces refleksijā, ir pieauguša indivīda vērtības, izvēles un viņam raksturīgās darbības. Kontekstuālā refleksija ir koncentrēta uz pieredzes pielāgošanu kultūrvidē. Uz pieredzi balstīta refleksija ir pagātnes notikumi - kā tie notika, kādas sajūtas pārņem atceroties tos un šīs pagātnes izskatīšana no jauna. Kritiskas refleksijas procesa rezultātā jāatklāj un jāatrisina pretrunas starp gaidām un realitāti.
Lai šīs pretrunas atrisinātu, skolotājam jāmudina pieaugušos skolēnus diskutēt par apkārt notiekošo. Bet, ir pieaugušie skolēni, kuriem ir bail kļūdīties, līdz ar to šo baiļu rezultātā, skolēns neizpauž savu viedokli. Tās ir bailes no skolotāja vai grupas biedru destruktīvām piezīmēm, jeb komentāriem. Tādēļ, lai veiksmīgu norisinātos kritiskas refleksijas process, skolotājam vajadzētu radīt tādu mācību vidi, kurā skolēns jūtas droši. Atbalstošu mācību vidi vajadzētu radīt jau tad, kad pieaugušais skolēns un skolotājs sastopas pirmo reizi. Skolotājam ir jāuzsver, ka nav iespējams kaut ko iemācīties bez trenēšanās un kļūdīšanās. Ir jāvērš uzmanība uz pozitīvo, nevis negatīvo. Skolotājam ir jācenšas panākt, lai katrs skolēns justos droši, lai arī skolēni viens otru nekritizētu un neizsmietu, kas ir ļoti būtiski mācīšanās procesā. Tātad, personīgās izaugsmes viens no nosacījumiem izpratne pašam par sevi caur kritisku refleksiju un droša mācību vide.
…
