2011. gadā strauji augušas arī investīcijas, kas ir priekšnoteikums tautsaimniecības turpmākajai attīstībai. Gada laikā investīciju apjomi auguši par 24,6%, veicinot straujāku importa pieaugumu, kā rezultātā pieauga tirdzniecības deficīts. Pozitīvas pārmaiņas redzamas arī investīciju struktūrā, straujāk augot produktīvām investīcijām - pusi no nefinanšu investīcijām veidoja ieguldījumi rūpniecībā un transporta nozarē. Investīciju kāpumu nodrošina gan ES fondu līdzekļu finansētie investīciju projekti, tā arī pašmāju lielo uzņēmumu investīcijas un kreditēšanas pieejamības atjaunošanās konkurētspējīgiem projektiem. Būtisku artavu investīciju palielinājumā deva arī ārvalstu tiešās investīcijas.
Iekšzemes pieprasījuma lielākā sastāvdaļa - privātais patēriņš - 2011. gadā palielinājās par 4.4%. Tomēr privātā patēriņa atjaunošanās noris lēni vājās pirktspējas un augstā mājsaimniecību parāda līmeņa dēļ.
Nākotnē vairs nav plānojama tik strauja ekonomiskā izaugsme, taču kopumā joprojām valsts ir uz izaugsmes ceļa, 2012.gadā IKP pieaugums: 2.0 %, bezdarbs: 10,1% un inflācija: 2,4%. Arī tas, ka valsts ir izpildījusi Māstrihta kritērijus un 2013.gadā ievieš eiro ir rādītājs mūsu spējais sasniegt plānus. Var apgalvot, ka krīze ir palīdzējusi salikt un sakārtot lietas valst iekšienē, atteikties no liekā un iztikt ar mazumiņu.
…