Pilsētplānošanas projektu sabiedriskās apspriešanas tradīcija aizsākās 18. gs. vidū, rīkojot Luija XV laukuma projektu konkursu. Tika domāts par sabiedrisko labumu un aktuālākajām pilsētbūvniecības problēmām kā transporta piekļuve, ūdensapgāde, infrastruktūra. Klasicisma stils zaudēja autoritāti historisma periodā, tomēr kā stilistiskais virziens tas pastāvēja visa 19. gadsimta gaitā un turpināja attīstību arī 20. gadsimtā kā neoklasicisms.
Bieži vien tieši apgaismības laikmets tiek uzskatīts par filozofijas augstākās attīstības periodu. Apgaismības filozofijas spilgtākā izpausme bija racionālisms jeb uzskats, ka zināšanu un spriedumu pamatā par apkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem ir cēloņsakarības, visu ir iespējams izskaidrot ar konkrētu cēloni. Šāds uzskats ļāva strauji attīstīties filozofijai – cilvēka prāts tika aicināts meklēt atbildes uz dažādiem sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Spilgtākā apgaismības filozofijas perioda personība ir Rene Dekarts. Būdams filozofiķis, matemātiķis un fiziķis, Dekarts tiek uzskatīts par jauno laiku aizsācēju Eiropas kultūrvēsturiskajā domāšanā. Dekarta filozofiskie principi balstījās uz fizikas, ģeometrijas un algebras pamatlikumiem, kurus papildināja ar slaveno tēzi “Es domāju, tātad esmu” (Cogito, ergo sum).
…