Kultūras attīstība Latvijā 20.-30.gados. Izglītība

Kultūras dzīve. Tāpat kā mūsu laikos, par kultūru mēs uzskatam visu, kas ir ievērojams, māksliniecisks un apbrīnojams. Par kultūru pieskaita arī izglītību, bez kuras mūsdienās tu neesi pilnīgi nekas. Tajos laikos šo izglītību bija iegūt mazliet grūtāk, nekā mums pašreiz. Izglītība ir viss, ko zini tu, un tev apkārtējie, bez izglītības nav iedomājams itin nekas. Tāpat kā mūsu, tā arī vecajos Ulmaņlaikos izglītības iegūšana bija smags un grūts pārbaudījums ko pārvarēt varam tikai un vienīgi mēs paši, jo mūsu vietā cits neviens to izdarīt nevar. Gluži to pašu izzināju palasot kādreizējos izglītības pamatlikumus, ka Ulmaņlaikos valsts noteica to, ka pamatizglītību sāk iegūt no 7 gadu vecuma līdz 14 gadu vecumam un, ka skola ir jāapmeklē obligāti katram skolēnam. Pēc pamatizglītības iegūšanas katrs varēja turpināt mācības pēc savas sirds patikas, ģimnāzijās, dažādas speciālajās mācību iestādēs utt. Secinu to, ka izglītība ir spēcīgs pamatjēdziens, kā arī viss, kas tajā ietilpst ir mazāk vai vairāk saistīts ar mūsu turpmāko dzīvi. Jāsaka, ka salīdzinot mūsu laikus ar vecajiem Ulmaņlaikiem, svarīgākie likumi nemaz nav mainījušies un tas patiesi priecē.