Kultūras demokrātija

Kultūras jēdziena skaidrojums vienmēr ir grūti definējams. Tas ir katra indivīda viedoklis. Viena vienīga un pareizā definējuma kultūrai nav, vai arī tai ir ļoti daudz un dažādu definīciju. Kultūra radusies un rodas cilvēku ietekmes rezultātā. Tā ir cilvēku attieksme, darbība un izpausme. Kultūru mēs sajūtam ikdienā, un nav tādas vietas vai laika, kad nebūtu kultūras- tā vienmēr pastāv tur, kur atrodas un darbojas cilvēki. Mūsdienās kultūras jēdiens ir daudz plašāks un daudzveidīgāks- grūti formulējams un nav ierobežojams, jo kultūra- tie esam mēs, cilvēki, mūsu daba, darbības un apkārtējā vide. 20.gadsimta beigās kultūras jēdziens tika skaidrots divejādi: augtā māksla (kas sevī ietver operu, baletu, dzeju, litratūru, tēlniecību, mūziku un drāmu) un plašākā nozīmē, kā tautas izteiksmes un izpratnes līdzeklis. Šis divejādais kultūras jēdziena skaidrojums izraisīja apjukumu.
Vai kultūra ir demokrātiska, vai iespējams šāds stāvoklis? Ja skatām šo jautajumu pieņemot, ka kultūra ir augstākā māksla, tad kā kultūra var būt demokrātiska, ja tā ir ierobežota un pieejama tikai nelielai sabiedrības daļai? Turpretim, no otras puses, kā kultūra var būt kas cits, kā tikai demokrātiska, ja tā definēta kā kopsumma visām cilvēku darbībām!? Cilvēkiem jāpielāgojas, lai pieņemtu apzinātu mērķi kultūras sasniegšanai. Bet tautas līmenī, kultūra ir tā lieta, pēc kuras mēs nevaram tīši tiekties. Kultūra var pat tikt skaidrota vienkārši kā tas, kā dēļ ir vērts dzīvot. Bet kas tas ir, kā dēļ vērts dzīvot? Kas to izlemj? …