Kurzemes hercogiste savus ziedu laikus sasniedza tieši hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Hercogs Jēkabs bija no Kurzemes padzītā hercoga Vilhelma dēls. Dažas nedēļas pēc dzemdībām nomira Jēkaba māte, viņš tika nodots audzināšanā Hokencollernu radiniekiem – Karalaučos un Berlīnē. Te Jēkabs pavadīja savu bērnību, kā arī ieguva pamatizglītību. Lai paplašinātu savu izglītību viņš ceļoja pa Holandi, Franciju un Angliju. Tikmēr Kurzemē valdīja viņa tēvocis Frīdrihs. Tā kā Frīdriham bērnu nebija, tad viņa vēlēšanās bija atstāt hercogisti savam brāļa dēlam Jēkabam. Pēc ilgām sarunām poļu valdība atzina Jēkaba mantošanas tiesības. Pēc Frīdriha nāves 1642. gadā Jēkabs kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu. Kurzemes hercogs Jēkabs ir atzīstams par vienu no sava laika izcilākajiem Eiropas valstu valdniekiem. Hercoga Jēkaba pamata motīvs bija – brīva un spēcīga valsts, kuras pilsoņi dzīvotu drošībā un labklājībā. Tā kā muižnieki nodokļus nemaksāja, tad galvenos ienākumus hercogs saņēma no kroņa muižām – domēnēm. Lai atgūtu neatkarību no Polijas bija nepieciešama lieli naudas līdzekļi, hercogs Jēkabs izmantoja situāciju, izveidojusies dažas Rietumeiropas valstis, sevišķi Holande un Spānija, pieprasīja daudz labības. Tas lika Jēkabam pievērst lielāku vērību ražas pacelšanai savās muižās. Šai nolūkā hercogs Jēkabs centās uzlabot lauku apstrādāšanu, liekot tīrumus dziļāk art, labāk mēslot, rakt grāvjus, sēt labību. Blakus graudkopībai, hercogs Jēkabs pievērsa lielu uzmanību arī lopkopībai. No Kurzemes sāka eksportēt ne tikai labību, bet arī liellopu un cūkas gaļu, sviestu, taukus, vilnu ādas. Ar šādiem paņēmieniem viņam izdevās palielināt kroņa muižu ienesību.
Jēkabs izpētot Rietumeiropas valstis un tās rūpniecības sāka pievērstiem merkantilisma virzienam. Tā piekritēji māca, ka tautas galvenā bagātība ir nauda, kas visvieglāk iegūstama ar rūpniecību un tirdzniecību. Hercogs Jēkabs saprata, lai Kurzemē ieplūstu vairāk zelta un sudraba, Kurzemes hercogistei bija jākļūst par tirdzniecības un rūpniecības valsti. Kurzemes hercogs Jēkabs tam pievērsās nopietni, sāka ierīkot vairākus dzelzs cepļus, no kuriem lielākie bija Baldonē un Engurē. Sākumā tur apstrādāja purva rūdu, vēlāk dzelzs rūdu, ko ieveda no Skandināvijas. Jelgavā sāka darboties tērauda fabrika, kas saražoto dzelzi pārstrādāja tēraudā. …
