Ievads. Lāčplēsis – galvenais tēls A. Pumpura eposā “Lāčplēsis”
Iztirzājums. 1. Lāčplēša teiksmainā izcelšanās un viņa ārējais izskats – fiziskā spēka apliecinātāji.
2. Lāčplēša cildenās tautas aizstāvja īpašības:
a) interese par tautas likteni un nesavtīga kalpošana tautai,
b) nepārspējams spēks, drosme un varonība cīņās,
c) dziļais humānisms (attieksme pret Spīdalu un Kalapuisi),
d) gudrība un apdomība,
e) optimisms ticība tautai, tās nākotnei.
Nobeigums. Lāčplēša piemiņa tautā.
Ar Lāčplēsi iepazinos Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis”. Pēc manām domām, Lāčplēsis ir netikai stiprs, bet arī ļoti labsirdīgs cilvēks. Rakstīdams eposu A. Pumpurs gribējis radīt perfektu cilvēku, bez trūkumiem, tautas glābēju un izglītotāju. Lāčplēsis, kā tēls, radīja latviešiem stimulu cīņās pret iebrucējiem.
Lāčplēsis bija Lielvārda dēls, kuru Vaidelots bija atradis mežā un nodevis Lielvārdam audzināšanā.
“ Cienījams vecis Vaidelots bija
Un teica atradis dziļajā mežā
Pie kādas lācenes pienīgām krūtīm
Zīžot šo dīvaino cilvēku bērnu,
Kuram kā teica, nolemts no dieviem
Par tautas varoni vēlāki palikt,
Priekš kura vārda vien bīšoties visi
Tautieši ļaundari nākamā laikā!”
Lāčplēsis nebija ne iedomīgs, ne lielīgs par to, ka ir varonis. Viņš to pieņēma kā pašsaprotamu. A. Pumpurs atveidoja Lāčplēsi kā vienkāršu cilvēku, kurš cīnās tautas labā un iedvesmo cilvēkus darīt labu savai tautai. Ja Lāčplēsis nebūtu bijis tik vienkāršs un raksturā izturīgs tēls, tad tas neiedvesmotu latviešu tautu. Pēc manām domām, netaisnīgi bija tas, ka nocērtot ausis Lāčplēsim zūd lielais spēks.
“Ja nu kāds tam lāču ausis
Cīnīdamies nocirstu,
Lielais spēks tai pašā brīdī
Tad ar viņu atstātu!”
Varbūt, A. Pumpurs vēlējās parādīt, ka nejau katrs ir ideāls un mūžīgs. Reizēm labo piemeklē ļaunais, kas notiek itin bieži.…
