Valodas attīstības, tās likteņu, nākotnes perspektīvie jautājumi bieži ir iztirzāti gan valodnieku darbos, gan ikdienas pārrunās. Taču ne vienmēr tiek pietiekami ņemts vērā, ka tā ir sistēma ar daudzām sastāvdaļām, starp kurām noris daudzveidīga mijiedarbība. Mūsdienās šī tēma kļūst arvien aktuālāka.
Pārmaiņas valodā noris nemitīgi. Ik dienas katrs valodas lietotājs izmanto to par sazināšanās un domāšanas līdzekli dažādās situācijās un dažādiem nolūkiem.
Latviešu valodā raksta un runā gandrīz pusotrs miljons cilvēku. Ikviens no tiem kaut nedaudz var ietekmēt valodas stāvokli, atstāt savas valodnieciskās darbības pēdas, bet, lai sazināšanās norisinātos, jāpakļaujas likumiem un modeļiem, kas izstrādāti Latvijā, citādi valoda zaudē spēju būt par sazināšanās līdzekli. Tomēr likumi pieļauj jaunizveidojumus, kas sazināšanos neaizkavē. Literārās valodas praksē mūsdienās vērojama dažādu faktoru iedarbība, kas izraisa pārmaiņas. Tāpēc laiku pa laikam ir jāpārskata literārās normas. Lai valoda būtu komunikatīvi derīga, tai jābūt vienlaikus gan stabilai, gan arī jāattīstās, jāpilnveidojas, lai valoda nebūtu laiku pa laikam jāapgūst no jauna. Valodas attīstība nepieciešama tāpēc, ka attīstās sabiedrība un tajā rodas aizvien jaunas vajadzības, lai komunicētos.
Valodas attīstībā liela nozīme ir vārdu krājumam-jaunu nosaukumu vai jaunu vārdu nozīmju veidošanai. Rodoties jaunai parādībai, izgudrojumam, nepieciešama nosaukums. Mūsdienās mazāk vērojama nosaukumu maiņa, kad parādība jau zināma un tai bijis savs nosaukums. Tomēr aizvien lielāku ievērību valodnieki pievērš zināmu svešvārdu vai aizguvumu, kas sastopami gan sarunvalodā, gan terminoloģijā latviskošanai. Kādu laiku iepriekš bija asas diskusijas par Eiropas Savienības vienotās valūtas eiro latviskošanas nepieciešamību.
…
