Sovjetizācija. Pēc iekļūšanas PSRS sastāvā Latvijā sākās strauja politiskās un saimnieciskās dzīves pārkārtošana atbilstoši staļiniskā sociālisma modelim.
Tika pieņemta LPSR konstitūcija. Pilsētās, apriņķos un pagastos tika ieceltas izpildkomitejas. Dzīves līmenis Latvijā ievērojami pazeminājās.
1941. gada 25. martā Latvijas latu kā maksāšanas līdzekli likvidēja, vienlaikus konfiscējot visus privātos noguldījumus bankās, kas bija lielāki par 1000 latiem.
Agrārā reforma. Lauksaimniecības kolektivizācijas vietā tika realizēta mērķtiecīga agrārā reforma. Visa zeme tika pasludināta par valsts īpašumu, bet zemnieku lietošanā atstāja ne vairāk kā 30 ha zemes vienai saimniecībai. Pārējo zemi iekļāva valsts zemes fondā, no kura piešķīra pa 10 ha kalpiem un bezzemniekiem jaunsaimniecību izveidošanai.
Masu represijas. Pēc LPSR pasludināšanas sākās represijas pret Latvijas valsts pārvaldes, saimnieciskajiem un militārajiem darbiniekiem, kā arī inteliģenci. Ar apsūdzību “par pretpadomju darbību” šie cilvēki tika ieslodzīti cietumos, nogalināti vai izsūtīti uz Sibīriju.
Naktī no 13. uz 14. jūniju visā Baltijā tika organizēta milzīga apjoma masu deportācija, kuras instrukcija tika izstrādāta jau 1939. gada oktobrī, kad PSRS vēl pat nebija okupējusi šo teritoriju.
Pēc dažu vēsturnieku aplēsēm, 1940.-1941. gadā- t.s. “baigajā gadā” – Latvijā represijām tika pakļauti 35 tūkstoši cilvēku, no tiem 1488 tika nošauti bez izmeklēšanas un tiesas Materiālie zaudējumi, kuri tika nodarīti Latvijas tautsaimniecībai, sasniedza 20 milj. latu.
…
