Latvijas diplomātiskā dienesta atjaunošana. Okupācijas karaspēka izvešana, attiecības ar Krieviju

Pēc ārpolitikas vadlīniju noteikšanu notika arī reālu institūciju izveidošana, kas realizēja ārpolitikas jautājumu risināšanu. LR Augstākajā Padomē par tādu kļuva Ārlietu komisija, savukārt valdība uzsāka Ārlietu ministrijas izveidi, kas faktiski bija jārada no pašiem pamatiem. Valdības 1990. gada 9. jūlijā pieņemtajā lēmumā tika būtībā definēts Ārlietu ministrijas darbības mērķis t.i. – „nodrošināt LR neatkarības atjaunošanu de facto, kā arī izstrādāt ārpolitisko koncepciju projektus Latvijas attiecību veidošanai ar PSRS, KPFSR, Baltijas un citām valstīm, kā arī koordinēt Latvijas sadarbību ar dažādām starptautiskajām organizācijām.”1
Nenoliedzami, ārkārtīgi būtiskas šajā neatkarības atjaunošanas periodā un diplomātijas dienestu atjaunošanā bija attiecības ar PSRS, kur no Latvijas puses bija vēlme tās veidot kā suverēnai valstij uz tādiem starptautisko attiecību pamatprincipiem kā atturēšanos no spēka un spēka draudu lietošanas starpvalstu attiecībās, strīdu izšķiršana mierīgā ceļā, katras tautas neatņemams tiesības uz pašnoteikšanos. Latvijas ārpolitikas nostādnes galvenajos jautājumos bija pakārtotas mērķim panākt LR starptautisko atzīšanu. Šim nolūkam galvenie pūliņi tika vērsti attiecību noregulēšanai sarunu ceļā ar PSRS. Jāņem vērā fakts, ka tas bija vēl laiks, kad pastāvēja iespēja likvidēt jebkuru suverenitāti Latvijā. …