Latvijas ekonomikas atveseļošanās (2006.-2011.gads)

Protams, lai pilnveidotu noteiktos mērķus, vajag labu attieksmi un zināmu darba spēku no amatpersonām. Arī amatpersonas atzīst reformu nepieciešamību šajās jomās un attiecīgi plāno savu darbu. Bet īstenošana lielā mērā ir priekšā.
Esejas kopvērtējumā, aprakstot, minot vairākus zināmus faktus un vēl daudz darāmus uzdevumus, es varētu teikt, ka augstākai izaugsmei, nodarbinātībai un augstākam dzīves līmenim izšķiroša būs reformu īstenošana. Efektīvāka tiesību sistēma uzlabos uzņēmējdarbības vidi un veicinās investīcijas. Izglītības nozare, kas spēs labāk reaģēt uz darba devēju vajadzībām, veicinās produktivitāti un samazinās prasmju neatbilstību. Un nodokļu - pabalstu reformas, varētu pamudināt cilvēkus strādāt, vienlaikus nodrošinot pienācīgu aizsardzību nabadzīgākajiem caur sociālo drošības tīklu, kas ir bijusi viena no SVF prioritātēm visā programmas laikā.
Pēc dotajiem faktoriem, var veikt Latvijas valsts prognozes. Piemēram, tautsaimniecībā vērojamās pozitīvās tendences – eksporta pieaugums, pakāpenisks privātā patēriņa palielinājums, investīciju stabilizēšanās, uzlabojumi darba tirgū, kā arī ražotāju cenu pieaugums – liecina, ka arī 2010.gada 4.ceturksnī IKP turpināja palielināties un gadā kopumā tas būs tuvu 2009.gada līmenim. Latvijas 6 galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, uz kurām tiek realizēti 60% no visas eksportētās produkcijas 2011.gadā ir sagaidāma izaugsme: Lietuvā – par 2,8%, Igaunijā – par 4,4%, Krievijā – par 3,8%, Vācijā – par 2,2%, Zviedrijā – par 3,3%, Polijā – par 3,9%.
…