Ap 1992.gadu ģeoloģiskās kartes kļūst interesantas arī citu nozaru pārstāvjiem – lauksaimniecībā, kadastra noteikšanai, pievēršas līdz šim maz pētītām tēmām – piemēram, augšņu tipu noteikšanai visā Latvijas teritorijā. Līdz ar tehnisko progresu, kas pieejams mūsdienās ir iespējams iegūt ļoti dažādu mērogu kartes, par daudz un dažādām ar ģeoloģiju saistītām tēmām, praktiski visa Latvija ir nokartēta un kartes pieejamas dažādos mērogos, netikai drukātas, bet arī digitalizētas. 2005. gadā no vairākām atsevišķām aģentūrām un dienestiem tika izveidota” Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”, kā arī darbojas VĢD un VĢF (Latvijas ģeoloģisko karšu katalogs, 2001).
Kopumā es secinu, ka ģeoloģiskā kartēšana Latvijā no 1945. gada ir gājusi loģisku attīstības gaitu. Ar 1945. gadu tiek veidotas kartes mērogos 1:50000 un 1:200000, kas ir fiksētas kartes un dažādas shematiskās kartes. Latvijā ir mainījusies koordinātu sistēma, līdz 1992.gadam tika izmantota Pulkova, pēc 1992. gada pāriet uz LKS-92 koordinātu sistēmu. 1948. gadā pirmo reizi sasniedzot kristālisko pamatklintāju, ģeoloģiskajā kartēšanā Latvijā sākas plaši pētījumi saistībā ar pamatklintāja kartēšanu. Nākamais posms, kas bija ļoti svarīgs kartēšanas attīstībā bija Daugavas gultnes, terases u.c. elementu kartēšana. Periodā no 1956.-1960. aktualitāti ieguva naftas un gāzes resursu pētniecība, tāpēc īpaši attīstījās rietumu teritorijas un ar pētījumiem saistītās kartes. Ļoti svarīgs posms kartogrāfijas attīstībā sākās, kad detāli precizē stratigrāfisko iežu iedalījumu, svarīgu informāciju satur kartes, kas ataino informāciju par 500m iegūto informāciju, gan arī tās, kas satur informāciju par 1000-1500m dziļumā atklāto. Kartes ar katru gadu kļūst precīzākas, jo attīstoties tehnoloģijām sāk izmantot aerofotogrāfiju, kas palielina izšķirtspēju. Visu Latvijas teritoriju ir iespējams noklāt ar dažāda mēroga ģeoloģiskajām kartēm.
…
