Vēlējos akcentēt arī nepilnības ēku uzturēšanas izmaksu izvērtēšanā, par šo punktu var spriest, piemēram apskatot Jaunā Rīgas teātra stāvokli, subjektīvi uzskatu, ka pati ēka gan papildina teātra gaisotni, bet domājot reāli – būtu nepieciešama tā renovācija. Teātra uzturēšanas izmaksas nevar izvērtēt tikai balstoties uz iepriekšējā gada skaitļiem un komunālajiem maksājumiem, ir jāizvērtē arī ēkas vizuālais izskats un jāapzinās, lai arī latvieši savā veidā pieraduši pie pastāvīgas pieticības un teātru vizuālais tēls netraucē tos apmeklēt, tomēr būtu jāpadomā par to regulāru atjaunošanu.
Manis apskatītajos dokumentos tika minēts, ka nepieciešams sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijā, secināju, ka tas nav gluži izdevies, jo lielākā daļa finansējuma nonāk teātriem, kas atrodas Rīgas reģionā un tikai pie diviem, kas atrodas ārpus Rīgas. Lai to mainītu, visticamāk, būtu jāpievērš vairāk uzmanības kultūras iestādēm, kas atrodas arī citās pilsētās. Tomēr to nedaudz atsver iespēja, kas dota katram teātrim – pieteikties uz finansējuma saņemšanu no dažādiem fondiem.
Lai neuzsvērtu tikai negācijas, vēlos pieminēt, ka ar tā jau ierobežoto finansējumu tiek darīts ļoti daudz, lai tomēr veicinātu gan lielo, gan mazāko teātru attīstību un pēc izpirkto biļešu daudzuma var manīt, ka teātris Latvijā nezaudē savu popularitāti, tātad arī kvalitāti, kas, protams, ir arī mūsu lielisko skatuves mākslinieku nopelns. Vēl tikai rakstot darbu sapratu: lai šis pētījums taptu plašāks, būtu jāiekļauj arī intervijas ar teātra nozares darbiniekiem, bet tam tomēr atvēlētais apjoms bija nepietiekams un tas arī prasītu daudz vairāk laika.
Protams, ir daudz lietu, ko būtu nepieciešams uzlabot un uz kurām valdībai būtu jākoncentrējas. Man personīgi būtiskākais šķiet atbalstīt jauno mākslinieku izveidotos teātrus, ļaut tiem augt un attīstīties, jo to piedāvātais produkts ir ļoti interesants un dažkārt pat krasi atšķirīgs no lielo teātru piedāvātā. Bez mūsu valsts atbalsta nevienai kultūras un mākslas iestādei nebūtu iespējas pastāvēt un jāapzinās, ka tiek darīts jau ļoti daudz, lai saglabāto esošo kvalitāti. Neskatoties uz pieminētajiem, negatīvajiem aspektiem, ļoti lepojos ar to, kas tiek darīts un cik lielu atbalstu jau saņem kultūras darbinieki, jāapzinās, ka tā nav tikai kultūrpolitikas atbildība, cik lielu finansējumu kam piešķirt, arī pašas valsts budžets nav neizsmeļams.
…
