Latvijas jūras kara flote, tāpat kā Latvijas armija, dzima Brīvības cīņu laikā. Tās galvenais uzdevums bija valsts aizsardzība un starptautiskā prestiža stiprināšana. Ikgadējās kuģu vizītes ārzemēs un biežās ārvalstu kuģu vizītes sekmēja jaunās suverēnās valsts starptautiskos kontaktus, citu zemju pilsoņu iepazīšanu un iepazīstināšanu ar savu valsti.
Tagad, pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijas Jūras spēki un to personālsastāvs turpina šo svarīgo uzdevumu. Nozīmīgi ir ātri un stabili iekļauties Eiropas drošības struktūrās un izveidot mūsu laikmeta prasībām atbilstošu valsts aizsardzības sistēmu. Svarīgs solis ir Baltijas valstu savstarpējā sadarbība - BALTRON - Baltijas valstu kopīgi izveidota karakuģu ekskadra.
Piedalīšanās starptautiskajās mācībās un oficiālas kuģu vizītes citu valstu ostās ir kļuvusi par jūrnieku ikdienu. Latvijas Jūras spēku personāls ar savu profesionalitāti ir iemantojis autoritāti un kolēģu uzticību. Jau 1924. un 1925. gadā Latvija valsts atzina par nepieciešamu īstenot bruņoto spēku attīstības programmu – divu zemūdeņu un divu mīnu traleru būvēšanu Francijā. Tolaik, kad valsts tikai sāka savu attīstību un, tāpat kā tagad, tai nebija lieku līdzekļu. Veicot dziļāku analīzi par tālaika riskiem un draudiem, jāatzīst – tolaik bija intensīvāk jādomā tieši par valsts pastāvēšanas nodrošināšanas militāro komponentu. Pēc izkarotās neatkarības militārā aizsardzība bija prioritāte. Tolaik aizsardzības sistēmu valsts veidoja vienatnē. Tieši šajā apstāklī redzamas atšķirības. Mūsdienās, par galveno ilgtermiņa attīstības mērķi nosakot iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, valsts politiskā vadība var likt citus akcentus. Tas nenozīmē, ka valsts aizsardzībai noteikta zemāka loma, nekādā gadījumā ne. Tomēr jaunā situācija pēc aukstā kara beigām ir pavērusi plašas starptautiskās sadarbības iespējas arī valstu aizsardzības jomā.
Šodien tas ļauj vairāk rūpju veltīt citiem svarīgiem virzieniem, piemēram, medicīnai, zinātnei.
…
