‘’Visas laimīgās ģimenes ir līdzīgas cita citai, katra nelaimīgā ģimene ir nelaimīga savā veidā.’’ Jau pirmais grāmatas teikums liecina par noveles toni un sižetu. Tas liek saprast, ka stāsts nebūs par laimīgu ģimeni, jo kurš gan gribētu par tādu lasīt?
Novele ir rakstīta reālisma un ‘’Adultery’’(no angļu val. Laulības pārkāpšana, precīzu tulkojumu neatradu) virzienā. Par reālismu liecina teksts, valoda – teikumi ir salīdzinoši vienkārši, nav dzejai raksturīgo metaforu. Arī varoņi un viņu dzīves (arī iekšējie) pārdzīvojumi, morāles normas un uzskati vedina uz sajūtu, ka tie ir pavisam parasti cilvēki, kurus lasītājs varētu satikt uz ielas gan grāmatas izdošanas laikā, gan arī mūsdienās. Lai gan novelē tiek aprakstīts arī 19.gs otrās puses laikmetam un sabiedrībai raksturīgās iezīmes un to ietekme uz varoņiem, dažas lietas nekad nemainās un ir iespējams paralēles savilkt arī ar mūsdienām. Adultery virziens sevī ietver pirmkārt laulības pārkāpšanu, partnera nodevību, konfliktus. Taču šis virziens varoņos iedveš arī iekšējās vainas apziņu, lojalitātes kā vērtības zaudējumu, dzīves jēgas pārdomāšanu.
…