Luija XIV nozīme Francijas attīstībā

Absolūtisms Francijā
Luija XIV laikā absolūtā ķēniņa vara Francijā pārdzīvoja ziedu laikus. Francijā absolūtisms balstījās uz zemākām šķirām, aizstāvot tās pret feodāļu apspiešanu un patvaļībām. Tāpēc zemākās šķiras, sevišķi zemnieki un pilsoņi palīdzēja absolūtismam nostiprināties
Absolūtisms, apvienodams tautas spēkus zināma mērķa sniegšanai, veicināja arī Francijas ārējās varas pieaugumu. Tā absolūtisms sākumā nāca par labu tikpat franču tautas vairākumam, kā arī valsts interesēm. Stāvoklis mainījās, kad absolūtisms Francijā sasniedza savu augstāko pakāpi un kad absolūtisma valdnieks par centienu mērķi uzskatīja nevis vairs tautas vairākuma vai arī valsts intereses, bet gan paša personīgo varas un slavas tieksmju apmierināšanu. Uzskatot savu personību par visas valsts personificējumu, viņš savas personīgās intereses turēja par visas valsts un tautas interesēm. Luija XIV centienus vislabāk raksturo teiciens: “Valsts esmu es.” Un no šī laika Francijas valdnieki oficiālā valodā nerunāja vairs par tautas labklājību un valsts interesēm, bet gan par savām, ķēniņa interesēm, aicinot visu tautu kalpot ķēniņa varas un goda pacelšanai. Savas valdīšanas laikā Luijs XIV absolūtai monarhijai Francijā deva beidzamo izveidojumu.
Viņš galīgi ierobežoja senāko iestāžu darbību un izdeva pilnīgu valsts pārvaldes centralizāciju. Ģenerālštatus arī Luijs XIV vairs nesasauca, bet parlamentam aizliedza taisīt “remonstrācijas”. Provinču štati gandrīz pilnīgi izbeidza savu darbību. Francijas faktiskie pārvaldītāji bija ķēniņš iecelties intedanti (ap 30), kuru darbības apjoms bija ļoti plašs. Bet tomēr visos jautājumos viņi rīkojās saskaņā ar saņemtām instrukcijām un pavēlēm no centrālās valdības.

…