Kā redzams, respondentam Nr. 1 primāri izteiktas piederības vajadzības, bet pēc tam arī izziņas, pašcieņas un materiālās vajadzības. Mazāk apmierināmas drošības un varas vajadzības. Respondentam Nr. 2 krasi izteiktas vajadzības pēc piederības, pašcieņas, materiālās un pašapliecināšanās, mazāk izteiktas izziņas vajadzības. Respondentam Nr. 3 izvirzās priekšplānā tādas vajadzības kā pašcieņa un vara, aiz tām seko piederības un materiālās, mazāk svarīgas drošības vajadzības. Salīdzinājumā ar grupas vajadzībām katram individuāli izvirzās priekšplānā tās vajadzības, kas nepieciešamas tā personības attīstībai un raksturojumam. Citiem cilvēkiem kā rakstura iezīme ir izteikta varaskāre, taču ir cilvēki, kuri netiecas pēc varas un pat, ja to iegūst, nezina kā to, lai izmanto. Ir cilvēki, kuriem nepieciešams, lai spētu attīstīties un pilnveidoties popularitāte, uzmanība, citu cilvēku cieņa, ir tādi cilvēki, kuriem tieši pretēji ir vēlme pēc iespējas mazāk pievērst sev uzmanību un pēc iespējas mazāk izcelties citu vidū. Taču apmierinot kādas augstāk stāvošas vajadzības, cilvēks negribēs nonākt zemākā vajadzību līmenī. Ja arī cilvēks tajā nonāks, viņš ar laiku samierināsies un centīsies apmierināt tās vajadzības, kuras noteiktos apstākļos tam iespēju robežās ir iespējams realizēt.
Mēs vienmēr atrodam laiku tam, kas mums patiešām ir svarīgs, vienalga vai tas būtu darbs vai atpūta, ģimene, mājas uzkopšana, tikšanās ar cilvēkiem utt. Mums vienmēr pietrūkst laika tam, ko mēs it kā gribētu, bet patiesībā mēs negribam sev atzīties, ka tas mums nemaz nav tik svarīgi. To, kas mums ir svarīgs un kas ne, nosaka mūsu personiskās vajadzības un motivācija.
…
