Mācību plāna jēdziens un vēsturiskā izcelsme

Rezultāta mainījās arī mācību procesa saturs. Mācību plāna parādījās jauni mācību priekšmeti: ekonomika, ceļi satiksmes noteikumi, seksoloģija, audzināšanas teorija, informātika. Visam skolām obligāta bija vienas svešvalodas apguve.
Mācību plāns ir noteiktu uzvedības un zināšanu kopumu, kas ir nepieciešams, lai izdzīvotu un izpildītu kādu savas sabiedrības pieprasījumu. Mainās sabiedrība un dzīves apstākli, mainās arī mācību plāns.
Izmainījās arī mācību plāna forma – aptuvena apgūstamo tēmu uzskaitījuma vietā tas piedāvāja mācību mērķu, metožu un kontroles formu detalizētu kompleksu.
Izglītības galvenais mērķis ir izveidot cilvēkus, kuri spēj paveikt kaut ko jaunu, nevis tikai atkārtot to, ko darījušas jau iepriekšējās paaudzes,- radošus cilvēkus, kuri spēj izgudrot un atklāt. Izglītības mērķis ir cilvēkiem veidot kritisku pratu, kas spēj pārbaudīt, nevis tikai pieņemt visu, kas vieniem tiek piedāvāts” (Žans Piažē)
Izglītības mērķis – personas pilnveide pašrealizācijai, valsts un sabiedrības labklājības veicināšanai. Svarīgi ir zināt, ka lai sasniegtu izglītības mērķi šobrīd izglītībā ir pamatdokumenti, kas reglamentē mācību priekšmeta skolotāja darbu. Tas ir valsts izglītības standarts, mācību priekšmeta standarts, un mācību priekšmeta programma. Mācību priekšmeta programma ir skolas izglītības programmas sastāvdaļa, kas attiecas uz atsevišķu mācību priekšmetu, ievērojot konkrētas skolas, klases grupas mācīšanās īpatnības.
…