Skolas uzdevumus varētu formulēt pavisam īsi un visiem saprotami – mācīt un audzināt. Skolā, kā mācību iestādē, mācīšana cieši saistīta ar mācīšanos. Drošas pamatzināšanas – izprasti un iegaumēti fakti un likumsakarības – ir nepieciešams priekšnoteikums turpmākai radošai darbībai. Mācāmās vielas izpratni nevar nodrošināt tikai skolotājs vien mācot, arī skolēnam ir motivēti jāmācās. Veidojot pozitīvu attieksmi pret mācībām, tiek veikta arī audzināšana. Šis process notiek veiksmīgi tikai tad, kad darbojas abas puses: skolotāji kvalitatīvi māca, bet skolēni – mācās. Pasaules slavenais pedagogs Stin Larsens teica, ka „neviens nevienam neko nevar iemācīt, bet skolotājs var radīt tādu situāciju, ka viņa skolnieks var kaut ko iemācīties pats.”
Mācību process mūsu skolā ir pilnīgi nodrošināts saskaņā ar „Vispārējās vidējās izglītības programmas mērķiem un uzdevumiem.” Tuvāk šo jautājumu apskatīs mani kolēģi, bet es gribētu pievērsties šī procesa otrai pusei – mācībām, jo tieši šeit liela nozīme ir vecākiem. Aktuālākais jautājums vecāku vidē: „Kā es varu palīdzēt savam bērnam mācībās? Un vai man ir jāpalīdz?” Pedagoģijas pētnieki un zinātnieki atbild viennozīmīgi – jā, ir jāpalīdz. Tieši vecāku ieinteresētība un atbalsts mācībās ir galvenais panākumu faktors. Skolēns ne tikai sākumskolā, bet arī turpmākajos mācību gados mācās nevis „priekš sevis,” bet priekš jums , vecāki. Vecāku attieksmi pret skolu, priekšmetiem un vispār izglītību veido arī viņu bērna attieksmi. Mūsdienu sarežģītā, strauji mainīgā, ar informāciju un komunikāciju tehnoloģijām pārbagātā pasaule prasa skolēniem apgūt augstākā līmeņa zināšanas, prasmes un uzvedību, kas sagatavotu viņus veiksmīgai darbībai nākotnē. Kā bērniem, tā arī vecākiem šodien ir jāizprot un jāpieņem, ka beidzot skolu un augstskolu, izglītība nebeidzas.
…
