Globalizācijas rezultātā cilvēki ir kļuvuši līdzīgāki, kaut arī dzīvo dažādās pasaules malās, jo preces, kuras var iegādāties Latvijā, ir sastopamas arī Ķīnā, ASV un citviet, mēs klausāmies tās pašas dziesmas, ko otrpus Atlantijas okeānam, braucam ar tādām pašām automašīnām kā Japānā, mums ir tādas pašas iespējas, kā jebkuram citam Eiropas pilsonim, jo esam ES dalībvalsts, Latvijas darba tirgus ir atvērts, tāpēc citu rasu pārstāvji nebūs nekur jāmeklē, varētu šķist, ka nav nemazākās vajadzības atstāt ierasto vidi, lai iepazītu pasauli, jo viss ir tepat mums degungalā, tomēr tā nav. Aizvien vairāk ir tādi cilvēki, kuri vēlas brīvdienas pavadīt aiz valsts robežām, lai arī daudzi to skaidro ar labklājības līmeņa uzlabošanos, patiesībā 21.gs. indivīds vēlas izrauties no rutīnas, kas neapšaubāmi ir globalizācijas sekas, tāpēc par apskates objektiem izvēlas zemes, kurās dzīve un kultūra ir citādāka. To laikam piemirsuši politiķi, kuru mērķis ir padarīt Latviju par tūrisma zemi, jo, lai piesaistītu vāciešus (Vācija dod visvairāk tūristus pasaulē), ar sklandu raušiem nepietiks. Latviešiem jācenšas būt atšķirīgiem, jācīnās par savām tradīcijām un vērtībām, un nenoliedzami, ka lielākā katra īstena latvieša vērtība ir viņa valoda – latviešu valoda. Tieši tā mūs atšķir no citām tautām un notur kopā.
…