Manas domas par mīlestību

Kas tad īsti ir mīlestība? Vai tā ir patiesa īstenība, tikai sapnis, kaisli sabangotas asins šalkas vai nebeidzamas laimes alkas? Nē... ne sajūsma, kas liekulīgi brīnās, ne pienākums, ne labā griba nav patiesa mīlestība.
Mīlestība ir kaut kas nozīmīgāks un nopietnāks nekā sajūsma par sejas līnijām un vaigu krāsu; tā ir lēmums par zināmu cilvēcības izpausmi, kas simboliski runā sejas, balss un žestu sīkumos.
Nedrošība, šaubas, bailes... un vienlaikus kutinoša sajūta pakrūtē, acu skatiens, pēc kura sirds ir ar mieru beigt savu ritmisko pukstēšanu, bet pēc tam atkal vairāku stundu neizpratne – vai šīs ir patiesās mīlestības jūtas?…