To, ka šī ir izcila luga, manuprāt, pierāda tas, ka lasot, ik pa laikam man gribējās izrakstīt citātus, kuros bija ļoti dziļš saturs un filozofija. Es ļoti dzīvoju līdzi lugas varoņiem, jo tie bija ļoti emocionāli un daudzšķautņaini. Katrs tēls lugā bija neaizvietojams un unikāls. Vispievilcīgākie man likās Elīzas un profesora Higinsa tēli, kuri bija reizē ļoti līdzīgi viens otram un tik par loti atšķīrās viens no otra. Elīzas un profesora dialogos bija ļoti spraigs emocionālais un filozofiskais saturs. Iespējams tāpēc, ka lasīju šo lugu oriģinālvalodā, dialogi šķita sevišķi saistoši
Lugā ļoti veiksmīgi parādīta sociālā slāņa ietekme uz cilvēku un iemācīto zinību nozīme cilvēka dzīvē, veiksmīgi atainota Elīzas pašattīstība un izmaiņas raksturā. Ļoti liela atziņa, manuprāt, ir tā, ka cilvēka raksturs nav konstanta vienība un nemaināms, bet gan, ka to iespējams nemitīgi mainīt un pilnveidot, svarīga ir tikai vēlme un iespējas to darīt.…