Tu bieži domā, vai vispār ir iespējams to paveikt, vai tu spēsi izciest šo spiedienu, ka tavs mugurkauls jau tulīt būs pieplacis pie zemes, salocījies kā tārps, bet tu cīnies un atrodi pēdējos spēkus, lai nepadotos un redzi jau pusdienu, kad droši var uzelpot un teikt, ka pirmo savas dzīves daļu esi pabeidzis, gandrīz, jo gaisma tuneļa galā būs redzama tikai tad, kad nositīs pulkstens 12.
Tajā brīdī, kad pienāks pusdiena, tu raudāsi, jo nebūs nekā svarīgāka kā fakts, ka esi izturējis, ka esi pierādījis sevi kā cilvēku, kā personību, un tad tu varēsi sākt skaitīt no jauna savas dzīves rudeņus, jo nedomā, ka trīspadsmitais rudens būs vieglāks...nē, tas būs tikai jauns sākums. Aplis turpinās savu kustību, melodija sāksies no jauna un tu pamanīsi, ka tā ir rondo formā, jo viss atkārtojas, viss rit pa apli un tu atkal un atkal atgriezies sākumā, tikai citādākā interpretācijā.
…