Rainis dzīvojis tajā laikā, kad galvenais latviešu tautai bija brīvības atgūšana un cīņa par runas brīvību. Rainis būtiski ietekmēja šo latviešu brīvības atgūšanas procesu. Rainis piedalījies arī politiskajās aktivitātēs, bijis deputāts.
Rainis kā dzejnieks un dramaturgs ir bijis un vēl joprojām ir atzīts. Viens no iemesliem ir tas, ka viņš ir bijis ievērojams domātājs. Es uzskatu, ka Rainis nav dzīvojis sev, bet tautai, par kuru viņš ir domājis arī izsūtījumā esot. Viens no galvenajiem Raiņa mērķiem ir bijis procesa apjēgsme: indivīda dzīvība nebeidzamajā pasaules dzīvības plūdumā, kopības sajūta ar Zemi un Visumu, ar dzīvinošajiem spēkiem dabā un ļaudīs. Man šķiet, ka ar savu dzejoļu palīdzību Rainis ir gribējis atklāt pats sevi, savu lomu pasaules apritē. Rainis ir bijis mierīgs cilvēks, man šķiet, ka, palasot viņa dzejoļus, katrs var nomierināties, saprast, kas ir galvenais viņa dzīvē. Pēc manām domām Rainis, rakstot savus dzejoļus, ir vēlējies, lai cilvēki neiegrimst lielajās dzīves problēmās, lai apskatās, kas notiek tiem apkārt. Liela nozīme Raiņa dzejā ir pievērsta dabai, tas norāda, kas Rainim ir bijis tuvs. Rainis pats saka, ka bēgļu gaitās Šveicē, kur daba ir līdzīga dabai Latvijā, juties kā mājās.
…