Parasti tie ir par to pašu, iepriekš minēto gājēju pāreju, kad draugs vai ģimene, slinkuma dēļ vēlas pārskriet pāri ceļam tur pat, lai nevajadzētu paiet nelielo ceļa gabaliņu līdz gājēju pārejai, vai vēl, kā piemēru varu minēt braucienu uz veikalu ar bērnu, kad sieva vai kāds no radiem saka, ka varam iztikt šoreiz bez bērnu sēdeklīša, ka tālu nav jābrauc, bet sakarā ar to, ka es pildod dienesta pienākumus esmu redzējis daudz dažādu briesmīgu situāciju ar automašīnu katastrofām, šādus izņēmumus neatbalstu un nepieņemu. Šādas situācijas nenotiek bieži, jo tuvākie cilvēki zina kāds es esmu un tāpēc īpaši necenšas ieteikt darbības, kas manuprāt nav pieņemamas un tāpēc arī izveidojušies konfliktiņi parasti beidzas labi, un es spēju pierunāt darīt pareizi.
Katram cilvēkam, personībai ir savs ētiskais stils un apkārtējiem tas ir jāpieņem, lai arī kāds tas būtu, sevišķi svarīgi, tas ir mana dienesta pienākumu veikšanā, jo es nedrīkstu diskriminēt cilvēkus. Cilvēks nevar pats izvēlēties savas raksturīgās iezīmes, tas tiek veidots jau no dzimšanas un ir atkarīgs no dzīves stila, piedzīvotā un audzināšanas. Un tas, ka cilvēki nav vienādi tikai dažādo un padara interesantāku mūsu dzīvi.
…