Mans viedoklis par pedagoģiskajiem principiem Latvijas izglītībā, teorijā un praksē

Tautiskuma princips
Paredz personības nacionālās apziņas iesakņošanos, nacionālās kultūras apguvēja un pilnīgotāja īpašību attīstību, personības atvērtību un cieņu pret citu tautu nacionālajām vērtībām. Mūsdienās mums apkārt ir multikultulāra vide, skolēns interesējas, gūst informāciju par citām valstīm, komunicē ar dažādu tautību bērniem, ģimene ,kurā ir dažādu tautību vecāki ,pārņem vērtības no citām valstīm, bet būtiski ir atcerēties par savas nacionālās kultūras vērtībām, jo mēs dzīvojam Latvijā u katram vajadzētu vairāk vai mazāk par tām interesēties, tāpēc skolēnam to skolā vajadzētu apgūt , jo ģimenē bieži vien par tādām tēmām nediskutē, tāpēc, manuprāt, tieši ar tautiskuma principa pielietošanu mācību procesā, gan organizējot dažādu nacionālu svētku atzīmēšanu izglītības iestādēs ,skolēnam veicina nacionālo vērtību apzināšanos, kas mūsdienās ļoti bieži ikdienā aizmirstās.

Tikumiskuma princips
Nozīmē, ka izglītība sekmē tādas personības tapšanu , kam piemīt augsta morālā apziņa un tikumiska rīcība. Manuprāt, mūsdienās vismazāk skolās realizējas tikumiskuma princips, protams ,sociālās zinības stundās, klases stundās tas kaut kā tiek realizēts, tomēr mūsdienās lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši modernizētajām lietām, jaunākajai informācijai, jaunām tehnoloģijām, tādā veidā ,piemirstot par šī principa nozīmīgumu. Protams, ir svarīgi interesēties ,gūt zināšanas par visu to jaunāko, lai „ nestāvētu uz vietas”, tomēr cilvēkam kā dzīvai būtnei nevajadzētu piemirst par vecajām vērtībā, kuras nozīmīgas personības tapšanā. Uzskatu, ka ļoti svarīgi ir , lai skolotājs ,īstenojot šo principu, spētu palīdzēt skolēnam palīdzēt tapt par tikumisku cilvēku. Domāju, ka zināšanas par reliģiju skolēnam ir svarīgas, jo ir lietas, kuras nevar izskaidrot zinātne, un dažreiz, lai palīdzētu sev, skolēnus var informēt, lai katrs pēc savas izvēles, varbūt spētu vērsties pie ticības ,lai palīdzētu sev tikt galā ar problēmām.
…