„Nicinādami viens otru, pielabinās viens otram un, gribēdami pārspēt viens otru, padodas viens otram.”
Mēs katrs esam ļoti atšķirīgi viens no otra, bet tajā pašā brīdī tik ļoti līdzīgi. Marks arī māca to, ka darot sliktu citiem, tu dari sliktu arī sev.
„Apstājoties pie katra priekšmeta, iedomāties, kāds tas ir, kad jau sadalījies vai atrodas pārmaiņā, vai sācis pūt un izsēties, kā arī atminēt, ka ikviena lieta ir dzimusi, lai mirtu.”
Katram cilvēkam, katrai lietai ir vērtība, bet šī vērtība pazūd līdz ar nāvi un tai vietā stājas cita. Nāve ir kā beigu sākums, tā ir tik pat neizzināma kā piedzimšana.
„Augstākā pakāpe raksturā – katru dienu vadīt kā pēdējo dienu, neuztraukties, netūļāties, neizlikties.”
Es priecājos, ka lasīju šo Marka Aurēlija darbu, jo, ja sākumā es to neizpratu, tad izlasot, es saprotu, ka šis darbs ir liela vērtība, kas māca izprast to, kas tad īsti ir dzīve, kāpēc mēs šeit esam, kā pareizi dzīvot. Ir sajūta, ka esmu guvusi dzīvei noderīgu mācību.
„Šajā esejtipa apcerējumā iedziļinās dabas un cilvēka darbības norisēs, nerimtīgi meklējot pasaules aprites īsteno jēgu, cilvēka iespējas tuvināties šās jēgas īstenojumam.”
…