. Iespējams uz manu nostāju iespaidu ir atstājis fakts, ka Latvijas kultūra ir dažādu kultūru sajaukums – vācu, krievu, baltkrievu, arī zviedru un poļu, - un manu izvēli nosaka vēlme izbēgt no daudzajiem sakausējumiem, diferencēties ne tikai no citiem cilvēkiem, bet arī kultūras kopumā. Šādā veidā nonāk pie atziņas, ka identitātes veidošanos ietekmē ne tikai manis pašas socializēšanās procesā iegūta pieredze un izkristalizējušās vērtības, bet arī notikumi, kas savu ietekmi uz manis atstājuši nodot pieredzi no cilvēka cilvēkam vairāku paaudžu garumā, līdz to saņēmusi esmu arī es. Esmu pārliecināta, ka to izjūtu ne tikai es, jo ne velti par latviešiem mēdz teikt, ka viņi ir diezgan atturīgi un nelabprāt iesaistās sarunās. Tā ir nonākts pie secinājuma, ka individualitāti ietekmē arī tautas vēsture un tās kontekstā radušās kultūras parādības un tradīcijas, kas savu realizēšanos piedzīvojušas tādēļ, ka Latvijas teritorijas iedzīvotāji reiz ieņēmuši mazāk nozīmīgu vietu sabiedrībā un mūsu tautas interešu pārstāvjiem bija mazākas socializēšanās iespējas. Arī Pēteris Laķis grāmatā Ievads socioloģijā raksta, ka daudzās veiktajās socioloģiskajās aptaujās atklājas sociāldemogrāfisko faktoru visai noturīga ietekme plašā uztveres lokā un ikdienas apziņas funkcionēšanā, tādējādi veidojot noteiktu orientāciju arī sociālajā realitātē, šajā gadījumā veidojot identitātes meklējuma orientāciju .
Apskatot visu kopsummā ir redzams, ka zem vārda „socializācija” slēpjas sevis paša iepazīšana caur komunicēšanu ar citiem sabiedrības locekļiem. Socializācija nav norma par kuras nevēlēšanos saņem sodu, taču socializācija kā process šā vai tā ir noderīgs pašam, caur kuru iepazīt citus un pašam sev padarīt pasauli izprotamāku, lai identitātes meklēšana būtu vieglāka un radītu pēc iespējas mazāku apjukumu savas personības realizēšanā. Tādēļ pamatojoties uz to, ka socializācija ieņem nozīmīgu lomu ikvienam no mums, domāju, ka vislabāk būtu rīkoties saskaņā ar sociālas rīcības vadmotīviem – respektējot citus pilnveidoties arī pašam.
…
