Masu komunikācijas teorijas

Pirmais „masu” kā sociālā veidojuma tipu modernajā sabiedrībā definēja Herbert Blumer (1939), pretstatot to citiem veidojumiem – grupai, pūlim un publikai (sabiedrībai).
Latviešu valodas vārdnīcā „masas” definētas kā plaši (iedzīvotāju) slāņi; iedzīvotāji, tauta. „Masu” (ģen.) - tāds, kur piedalās daudz cilvēku; tāds, kas domāts plašām iedzīvotāju aprindām. Masu komunikācija.” 1 Savukārt „pūlis” definēts kā liels neorganizēts cilvēku kopums 2.
Vārds „masa” pats par sevi simpātijas neizraisa, jo asociējas ar „kaut ko amēbai līdzīgu un izplūdušu” 3. Taču komunikācijas zinātņu virzienā tam ir noteikta nozīme, tas atšķiras no „pūļa” un „publikas”.
Masa ir plaša cilvēku grupa, kas sastāv no anonīmiem indivīdiem, kuriem ir minimāla savstarpējā saistība un ierobežota savstarpējā saziņa. Masa mēdz būt ģeogrāfiski izkliedēta un heterogēna, tā nekad nerīkojas un nereaģē kopīgu lozungu vārdā. Masa ir pasīva, turpretī publika – aktīva savās reakcijās un nostādnēs.
Masu komunikācijas (jeb medializētās komunikācijas, kā tagad to mēdz saukt) gadījumā jēdziens „masa” nozīmē neierobežoti lielu publiku, lai gan nevienam nav noslēpums, ka šo prefiksu mēdz saistīt ar nedaudz negatīvu, nicinošu konotāciju, masu uztverot kā amorfu vai bezpersonisku pūli, kas viegli pakļaujas manipulācijai.…