7. DISKUSIJA
Esejā uzdotais jautājums par to, kas Latvijā kavē mazo un jauno partiju ievēlēšanu Saeimā, tika skatīts caur politiskā mārketinga trim būtiskākajiem instrumentiem – partiju ideoloģija, kas lielā mērā parāda to, uz kādiem potenciālajiem vēlētājiem partijas veidos savu politisko produktu, politiskā komunikācija, kas nosaka to, kā šis produkts tiek nodots vēlētājiem un finanšu līdzekļi, ar kuru palīdzību notiek politiskās kampaņas ieviešana. Latvijas gadījumā, apskatot partiju finansēšanas metodes, iezīmējās problēma, ka finansu līdzekļiem ir liela vai pat izšķiroša loma tam, cik veiksmīga būs politiskā kampaņa un cik vēlētāju nobalsos par konkrēto partiju. Tāpat tiek norādīts, ka tieši šis finansējuma aspekts Latvijā rada problēma vēlēšanu sistēmā, kas lielākajām un pie varas esošajām partijām automātiski sniedz daudz lielākas iespējas nodot savu politisko produktu vēlētājiem. Latvijā izteikts ir tas, ka šis politiskais produkts nav būtiskākais uz kā pamata tiek veidotas kampaņas, bet gan uz to, kādā veidā tas tiek nodots vēlētājiem. Ar skaļām un iespaidīgām reklāmām, ar populistiskiem saukļiem un solījumiem, tāpēc arī mazajām un jaunajām partijām, kurām nav pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai konkurētu ar tiem instrumentiem, kurus pielieto lielās partijas, ir gandrīz neiespējami tikt pamanītām uz šī fona, kaut gan viņu idejas iespējams ir labas. Tajā pat laikā arī idejām un oriģinalitātei var būt liela ietekme.
Esejā apskatītās divas partijas parāda to, ka starp viņām esošo finanšu daudzums nemainīja to, cik liels atbalsts bija katrai partijai. KDS partijai tika saziedoti 8683.00 Ls un tā ieguva KDS vēlēšanās ieguvusi 3479 cilvēku jeb 0,36% balsu, bet „Rīcības partija” šos ziedojumus nevāca un viņu kampaņas budžets bija nulle latu, taču savāktais atbalsts bija lielāks nekā KDS, 8458 vēlētāju jeb 0,88% balsu. Jāpiemin arī tas, ka KDS darbojas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, bet Rīcības partija tika izveidota neilgi pirms vēlēšanām. Šajā brīdī parādās tas, ka tieši tas, ka šīs partijas kampaņa atšķīrās no ierastajām kampaņām, deva šādu salīdzinoši labu rezultātu un iespējams, ja šī kampaņa taptu vairāk pārdomāti un laicīgāk, šis atbalsts būtu bijis vēl lielāks. Partija savā komunikācijā ar vēlētājiem vairāk varēja iesaistīt internetu, tādā veidā piesaistot kampaņas atbalstītājus, kas varētu palīdzēt veidot turpmāko komunikāciju ar vēlētājiem. Atzinīgi ir vērtējams arī tas, ka kaut, gan partijai nebija kampaņas budžeta un tā nevarēja atļauties reklamēties masu medijos, tā ar savām interesantajiem un netipiskajiem veidiem, kā, piemēram, „Laimes lāci”, piesaistīja masu mediju uzmanību un izraisīja diskusijas sabiedrībā. Tāpat šai partijai bija skaidrs vēstījums par to, ko tā grib sasniegt, bet tajā pašā laikā tā gribēja aptver ļoti dažādus vēlētājus, no dažādām grupām, dažādiem vecumiem utt., tādejādi zaudējot fokusu uz noteiktām grupām, kur darbs ar tām varētu sniegt lielāku ieguvumu.
…
