Melānijas pārvērtības, Kafkas stilā

Sajūta bija neaprakstāma – strauja, sāpīga un vienlaikus reibinoša. Pasaules kontūras sāka saplūst, un Melānija sajuta, ka viņas ķermenis mainās. Viņa zaudēja samaņu un nokrita uz grīdas. Kad viņa pamodās, viss šķita svešs un draudīgs. Istabas priekšmeti, kas agrāk bija pazīstami un ierasti, tagad šķita milzīgi un sveši. Viņa pacēla roku, lai aizskartu pieri, taču viņas roka nebija vairs roka – tā bija plāna, mataina kāja, un, pavēršot skatienu apkārt, viņa saprata, ka viņai bija astoņas šādas kājas. Melānija bija kļuvusi par zirnekli.
Šoks un izmisums pārņēma viņu. Viņa mēģināja runāt, kliegt pēc palīdzības, bet no viņas iznāca tikai vājš, vibrējošs čuksts. Viņa metās slēpties zem gultas, kur pavadīja nākamās stundas, mēģinot saprast, kas ar viņu bija noticis. Pirmās dienas viņa izjuta tikai paniku un apjukumu, bet pamazām viņa sāka izzināt savu jauno ķermeni. Viņa atklāja, ka spēj kāpt pa sienām un aust tīklus ar tādu vieglumu, kādu agrāk spēja tikai Artemīda un Akils. Taču šīs spējas nespēja dziedēt viņas sirdi – viņa bija kļuvusi par kaut ko tādu, ko cilvēki baidījās un ienīda.…