Meli – nepatiesas ziņas un apmānīšana. Par meliem ir jēga runāt tad, ja tā ir vairāk vai mazāk apzināta darbība, kas virzīta uz informācijas izkropļošanu savtīgos nolūkos.
Kādā Apustuļu darbu fragmentā ir aprakstīts tik drausmīgs notikums, ka biblistu vidū pacēlās balsis, kas mēģināja pamatot, ka šis gadījums ir izdomāts, nevis patiess notikums. Tomēr viss liecina par to, ka šis notikums bija patiess un tika uzrakstīts, lai mūs brīdinātu. Tādēļ katram kristietim vajadzētu šo notikumu zināt un to atcerēties.
Lūk, laulātie Ananijs un Safira vēlas citu acīs izskatīties dievbijīgi kristieši, viņi pārdod zemi un naudu atdod Baznīcas vajadzībām. Tomēr viņiem bija žēl atdot visu lielo summu, un viņi sarunāja, ka samelos kopienai un atnesīs tikai daļu no šīs naudas. Sakot, ka šī ir visa nauda, ko viņi saņēma par lauka pārdošanu. Mēs varētu teikt :”Tie jau tādi mazi meli, patiesībā nevienam nekāds ļaunums nav nodarīts netika. Tā bija viņu nauda, un viņi varēja dot, cik vēlējās. Viņi sameloja, jo vēlējās izskatīties pilnīgi.” Tā tas izskatās mūsu acīs.
Savukārt Dievs šo lietu uzlūkoja pavisam citādi. Vecajā Derībā Dievs brīžiem bija tolerants pret meliem, piemēram, kad Jēkabs meloja tēvam, un tomēr Dievs viņu svētīja, bet Jaunajā Derībā nav vietas ne vismazākajiem meliem. Dieva vēlējās par to pārliecināt pirmos kristiešus.
Kad Ananijs ar lepnumu atnes naudu un noliek to pie Apustuļu kājām, Pēteris, kam bija Dieva gara spēks, ļoti asiem vārdiem pārmet viņam melus. “Ananij, kā sātans varēja maldināt tavu sirdi, ka apmeloji Svēto garu un paturēji daļu no pārdotā tīruma naudas(...) Tu neesi apmelojis cilvēkus, bet Dievu”. Pētera cietos vārdus apzīmogo Dievs. Ananijs nokrīt zemē miris. Pēc trim stundām atnāk viņa sieva Safira. Pēteris jautā tieši :”Pasaki man, vai par tādu cenu pārdevāt tīrumu”? Kad viņa melojot atbildēja :”Jā, par tādu”, Pēteris piespriež viņai nāvi :”Lūk, nāk tie, kas paglabāja tavu vīru, un pēc mirkļa iznesīs arī tevi.” Safira tūlīt pat nomirst. Lūka raksta :“Lielas bailes pārņēma visu kopienu un visus tos, kas uzzināja par šo notikumu”. Un nav ko brīnīties. Ja šodien Dievs katrus melus sodītu ar nāvi, tad mūsu draudzēs katru nedēļu būtu vairāki desmiti bēru.
Ar Anaija un Safiras piemēru Dievs mums vēlas parādīt melu ļaunumu kristiešu mutē. Jēzus ir skaidri pateicis:”Jūsu runa lai ir jā-jā, nē-nē, kas ir pāri tam, tas nāk no ļaunā”. Tā Jēzus izslēdz jebkāda veida melus un akcentē to, ka tur, kur parādās meli, darbojas sātans.…