Mamardašvili filosofiskā darbība aizsākas piecdesmito gadu vidū Maskavas loģikas pulciņā, kura dalībnieki tiecās apziņu pētīt kā vēsturiski attīstošos organisku veselumu. Viņš bija padomju filosofijā septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados viens no jaunatmes mīlētajiem filosofiem.
Mamardašvili filosofijas centrā ir apziņas fenomens un tā nozīme cilvēka, kultūras un izziņas tapšanā.
Mamardašvili miris 1990. gada 25. novembrī Maskavā
Filosofijas sākums ir principiāla nesapratne, tas nozīme, ka filosofijas sākumā ir uzdrošināšanās pateikt kaut vai pašam sev, ka es nesaprotu kādu ļoti vienkāršu vai sarežģītu lietu vai patiesību. Daudzi baidās atzīties tajā, jo domā, ka tiks nesaprasti, izsmieti vai kā savādāk tiks izstumti. Cilvēkam ir grūtāk iet pret citu viedokli, jo tam ir vajadzīgi savi argumenti, sava paša nostāja. Taču ir cilvēki, kam piemīt drosme atzīties, ka kaut ko neizprot, tā parādās īsos, īpašos mirkļos. …