Var secināt, ka miera uzturēšana ir starptautisks miera uzturēšanas un humanitārās palīdzības veids, ko visplašāk pielieto ANO, un tam ir trīs pamatprincipi – minimāla militārā iejaukšanās, neitralitāte un abu pušu piekrišana ANO spēku klātbūtnei. Kopš divdesmitā gadsimta nepieciešamība pēc miera uzturēšanas ir augusi, un ir veiktas jau sešdesmit misijas. Attīstoties pasaules kārtībai un globalizācijas procesam, misiju iespējas pieaug – sevišķi pēc Aukstā Kara. Protams, ir svarīgi uzmanīgi novērtēt visas puses un iesaistīties bez jebkādiem politiskiem vai kādiem citiem mērķiem, respektīvi, būtu nepieciešams neitrāls skatījums uz konflikta iznākumu, taču ne vienmēr tas tā ir. Arī 21. gadsimtā veiktais pētījums secina, ka miera uzturēšanas misijas nebūt nav tik efektīvas, cik varētu šķist, un būtu nepieciešami būtiski uzlabojumu, piemēram, nostājā par militāra spēka izmantošanu un situācijas izvērtēšanu – nevis neitrālu skatījumu, bet gan objektīvu, kur izvērtē to, kura puse patiešām ir agresors un kura – upuris, un veikt attiecīgos secinājumu un rīcības plānu. Lai arī pamazām misiju nepieciešamība sāk samazināties, tā vēl jo projām ir nepieciešama, un ,lai tā darbotos pēc pilna sava potenciāla, ir nepieciešams veikt vairākas reformas, taču šī eseja apstiprina tēzi, ka miera uzturēšanas misijas ir efektīvas un nepieciešamas.…