Miķeļtornis

Miķeltornis ir ciemats apmēram pusceļā starp Ventspili un Kolku. Tas ir neliels, tajā ir maz pastāvīgo iedzīvotāju. Bet dažiem šī apdzīvotā vieta ir vesela pasaule – te ir baznīca, kapsēta, bāka, vasarā tiek rīkotas bērnu nometnes. Bet, manuprāt, visskaistākā vieta ir jūrmala.
Jūras krasts Miķeltornī ir saglabājis savu mežonīgumu, nav cilvēku roku skarts. Tieši tā ir viņa burvība. Reti kur var atrast nepārveidotu, skaistu vietu, kas nav pārvērsta par kārtējo tūrisma objektu. Savvaļa padara piekrasti romantisku. Dēļu celiņi pāri kāpām, šūpoles un soliņi izjauktu jūrmalas valdzinājumu, tieši brīvība padara to skaistu un neatkārtojamu.
Miķeļtornis ir vieta, kur liekas, ka laiks ir apstājies. Es, stāvēdama jūrmalā, nemaz nebrīnītos, ja ūdenī ieraudzītu līvu zvejnieku sēžam laivā un no dzelmes izvelkam paštaisītu tīklu, kas ir pilns ar zivīm. Bet vai laiks vispār eksistē? Kā kaut ko neredzamu, nejūtamu un nesataustāmu var sadalīt sekundēs, minūtēs, gados? Kāpēc dažreiz stunda velkas veselu mūžību, bet citreiz paskrien vēja spārniem?

…