Mīlestība kā dzīves vērtība

Kas tad ir mīlestība? Es nespētu to formulēt dažos vārdos, jo man būtu vajadzīgi teikumu, iespējams pat rindkopas. Manā izpratnē mīlestība ir kā neredzama saite, kura sien mūs neredzamā rindā, jo mēs esam viens ar otru saistīti, viens otru ietekmējam. Mīlot mēs veidojam sevi un arī savu nākotni, tieši tāpat kā to jau darījuši mūsu senči. Mīlestība, tas ir kaut kas netverams, bet ļoti nepieciešams mūsu dzīvei un eksistencei, kā ūdens un gaiss. Ja cilvēks dzīvo, viņš mīl un ja viņš mīl, tad viņš dzīvo! Nespēju nepiekrist teicienam: "Mīlestība – un arī tādējādi izpaužas tās unikālā loma dzīvē – ir viena no nedaudzajām (varbūt pat vienīgā) jomām, kurā ikviens cilvēks ir absolūti neaizvietojams un spēj piedzīvot šo neaizvietojamību.". Mīlestība tas ir visaptveroši, bet visspilgtāk mēs to atpazīstam tieši savstarpējās attiecībās. Mīlestība ir tik intīms un netverams jēdziens, ka katram cilvēkam noteikti par to būs savs priekšstats, savs formulējums. Pie tam es domāju, ka tas rodas ņemot vērā cilvēka dzīves pieredzi, radošo ievirzi un tas laika gaitā var mainīties. Piemēram, literāte Irbe Treile par to izsakās: "Mīlestība ir elpa - biežāk saudzējoša, dažreiz asāka vai pat ar klepu. Tā tevi parauj, un tu lido līdzi. Pat tad, kad vairs neatceries, kam un kāpēc."