Ziedi. Pavasaris. Tā iesākas novele „Salna pavasarī”. Pavasaris šajā novelē asociējas ar laiku, kad atplaukst pirmie pumpuri un līdz ar to arī pirmā mīlestība. Mīlestība pret Lieni, kura apņem Andra prātu: „A!.. To dzīvi! To laimi!.. To jauko laiciņu.. To laimi! Mana puķe! „. Andrs ir laimīgs, ka saņēmis no savas iecerētās jāvārdu un jau kavējas sapņos par to kāda varētu būt viņu kopīgā nākotne. Bet vai arī Lienes dvēseles stāvoklis ir tik pacilāts?
Salna. Arī Liene jūt lielas simpātijas pret Andri un jūtas ļoti laimīga, ka drīz gaidāmas kāzas, taču cik ilgi... pēkšņi uzrodas bagātais kaimiņmāju saimnieks Mālnieks- vecs, sirms vīrs, kurš tuvu nāvei. Pasaulē ir maz kā tāda, kas spētu pretoties mantai, varai, slavai un stāvoklim sabiedrībā. Blaumaņa novelēs arī mīlestība ir viena no tām. Mālnieks Lienei piedāvā spožu nākotni- kļūt par bagātas saimniecības saimnieci: „Nāc, nāc, dod roku un saki „jā”. Man ir māja, par kuru man sola- bez prasīšanas- divpadsmit tūkstošus. Skaidrā naudā man guļ uz procentēm desmit tūkstošu. (..) es tev visu savu mantu norakstīšu testamentē jau pirms kāzām.” Šajā brīdī Lienes dvēselē norisinājās smaga cīņa- bija jāizvēlas starp īstas mīlestības un aprēķina laulībām; starp „sirmgalvi ar pliku galvvidu, grumbainu ģīmi un taukos peldošām acīm” vai jaunu, staltu un izskatīgu jaunekli.…