Mīlestības lirika: Dantes, Petrarkas un Šekspīra sonetu salīdzinājums kā viduslaiku, renesanses un baroka krustpunkti

Par Šekspīru parasti domā kā par renesanses rakstnieku; kaut arī viņam ir kopīgas dažas baroka iezīmes, piemēram, līdzības un metaforas, bet ne reliģiskās tēmas. Šekspīra 1. un 116. sonets vērš lielu tematisku uzmanību skaistumam, laikam un mīlestībai. Šie trīs faktori bija renesanses laikmeta un Viljama galvenās iezīmes. Ciešo saikni, kas satur šos faktorus, nevar pārraut un Viljams Šekspīrs apraksta, kā laiks ietekmē skaistumu un mīlestību. Šekspīra 154 sonetos jūtama itāļu ietekme. Soneta formā Šekspīrs atklāj kaismīgus pārdzīvojumus un pārdomas. Sonetu krājumā izšķirami vairāki cikli, kas radušies dažādos dvēseles stāvokļa brīžos, tie veltīti mīlestībai, draudzībai un greizsirdībai, pārdomām par savu likteni.
Pāreja no renesanses uz baroku bija ilgs un neviennozīmīgs process, un daudzas baroka iezīmes jau bija nogatavojušās manierismā (vēlās renesanses stila plūsma). Baroka literatūrai, tāpat kā visai kustībai, ir raksturīga tieksme pēc formu sarežģītības un tieksme pēc statelienes un krāšņuma. Baroka literatūrā tiek izprasta pasaules un cilvēka disharmonija, viņu traģiskā opozīcija, kā arī iekšējās cīņas indivīda dvēselē. Sakarā ar to pasaules un cilvēka redzējums visbiežāk ir pesimistisks.
…